Mērķi līdz noteiktam vecumam

Pilnīgi apmierināts nekad nevarēs būt. Jo vairāk ir, jo vairāk vēl gribēsies ko "pielikt klāt"

Katrā vecumā savi mērķi :-) Kad pašreizējie sasniegti, klāt cits vecums ar citiem mērķiem.

Es sev neuzstādu nekādus mērķus kas jāsasniedz līdz noteiktam vecumam. Kad būs, tad būs.

Manuprāt, mērķiem ir jābūt uz visu dzīvi. Līdz katram vecumam kāds cits mērķis. Pilnīgi noteikti nevajadzētu būt tādam periodam dzīvē, kad vairs nav nekādu mērķu, jo tad nav vērts vairs dzīvot, ja "viss jau sasniegts" un nav nekādu tālāko mērķu un ideju, ko darīt tālāk, tikai peldēt pa dzīvi.

Manuprāt, mērķiem ir jābūt uz visu dzīvi. Līdz katram vecumam kāds cits mērķis. Pilnīgi noteikti nevajadzētu būt tādam periodam dzīvē, kad vairs nav nekādu mērķu, jo tad nav vērts vairs dzīvot, ja "viss jau sasniegts" un nav nekādu tālāko mērķu un ideju, ko darīt tālāk, tikai peldēt pa dzīvi.

+++ gluži manas domas!

40. Tālāk plānot principā nav vērts, jo nezini jau, cik pietiks veselības.

Kaut kad pasen ar draudzeni pie kokteiļiem sarakstījām 114 mērķus un vēlmes līdz 40 gadiem!!! Protams, toreiz tie visi bija vairāk vai mazāk domāti kā joks, bet tagad atskatoties, daži jau ir piepildījušies, citi piepildīsies tuvākā nākotnē...
nekas konkrēts ikdienā man nav, bet tos pāris lielākos prātā paturu.:-P

mērķus jau plānveidi var sastādīt, bet to piepildīšanai nav vecumu ierobežojuma.
man ir mērķi kategorijā līdz 25 gadiem un tad līdz 30, pēcāk līdz 60 un pat pēc tiem.
Vismaz tas ir tas kā es gribētu savu dzīvi izveidot.
Tiklīdz vienu mērķi piepildu, nāk vietā otrs.
Mērķi ir cilvēkam visu dzīvi.

Vienreiz aizdomājos, ka +/- galvenās lietas, kuras vēlējos pieredzēt, esmu pieredzējusi. Tagad dodu sev laiku līdz 40, pievilkt dažus ķekšus, bet, ja nesanāks, nesanāks. Pēc 40 vēlos dzīvot tā, kā ir, strādāt un atrast kādu random laika kavēkli/hobiju, paceļot vairāk, kaut kā tā.

Pēc 40 vēlos dzīvot tā, kā ir, strādāt un atrast kādu random laika kavēkli/hobiju, paceļot vairāk, kaut kā tā.

Sievietei varbūt. Vīrietim, ja vien viņš nav no tiem, kas bērnus uztaisa agrā jaunībā, 40-50 gados ir ko urbt, lai nodrošinātu ģimeni un bērnus.

V35, man strādāšanas terminā ietilpst arī naudas pelnīšana, līdz ar to ģimenes nodrošināšana, bet neuzskatu to, kā baigo mērķi, drīzāk kā nepieciešamību.

Neko isti neplaanoju. Sobrid primarais ir straadaat un samaksaaju paraadus kas sakrajusies. Bernus neplaanoju, as laiku varbut savu maajvietu. Neiespringstu is dazaadiem standartiem lidz 30,piedzemdet bernu utt.

Kā jums šķiet, līdz cik gadu vecumam jūsu mērķi dzīvē būtu sasniegti?

Ja visi dzīves mērķi ir sasniegti, tad vairs nav jēgas tālāk dzīvot...

Plāni ar ko sākt, ko tālāk jau ir. Pārējie gan jau rodas pakāpeniski, bet tādas lielās lietas nezinu vai pēc 60 sāktu.

Kā jums šķiet, līdz cik gadu vecumam jūsu mērķi dzīvē būtu sasniegti?
Ja visi dzīves mērķi ir sasniegti, tad vairs nav jēgas tālāk dzīvot...

Trāpīts desmitniekā! Tieši tā sanāk...8-)

Ja visi dzīves mērķi ir sasniegti, tad vairs nav jēgas tālāk dzīvot...

Nepiekritīšu. Ir lietas, kuras var darīt un var nedarīt (ceļot, makšķerēt, kāpt kalnos utt.) - tie ir mērķi. Un ir lietas, kuras nevar nedarīt (strādāt, uzturēt ģimeni, rūpēties par bērniem, atvieglot dzīves novakari vecākiem). Attiecīgi noteiktā vecumā laiks atliek tikai tam, ko nevar nedarīt. Līdz tam laikam mērķiem tā kā vajadzētu būt sasniegtiem.

Ja visi dzīves mērķi ir sasniegti, tad vairs nav jēgas tālāk dzīvot...

Visus dzīves mērķus nav iespējams sasniegt, bet ja tomēr cilvēks saka ka ir sasniedzis savus dzīves mērķus, tad domāju tā ir šī cilvēka slinkuma pazīme.

Nu, līdz pēdējai stundiņai man gribētos pabūt visos kontinentos, bet redzēs, kā saies.. :D

Visus dzīves mērķus nav iespējams sasniegt, bet ja tomēr cilvēks saka ka ir sasniedzis savus dzīves mērķus, tad domāju tā ir šī cilvēka slinkuma pazīme.

Šo īsti nesaprotu - varbūt cilvēkam vienkārši ir pietiekami reāli uzstādīti mērķi?

man ir skaidri izplānoti mērķi - vairāki gadi izglītībai, būšana konkrētās valstīs, bērni, kāzas, darbs vairākās, sirdsmīļās profesijās utt. -, bet tiem nav konkrēta termiņa. iespējams, bērns piedzims laikā, kad gūšu augstāko izglītību, kā rezultātā mainīsies prioritātes, plāni, varbūt nāks klāt vēl kaut kas. tas padara dzīvi vieglāku, jo nav jāstreso par atskaitīšanos, galvenokārt sev pašai. esmu kustībā un man ir labi.

Šo īsti nesaprotu - varbūt cilvēkam vienkārši ir pietiekami reāli uzstādīti mērķi?

manuprāt, te ir stāsts par to, ka, sasniedzot uzstādītos mērķus, netiek likti jauni vietā, kas nozīmē vienvirziena kustību, respektīvi apstāšanos, ko tautās dēvē arī par slinkumu.