Man nāk smiekli par sievietēm,kuras dzīvo kopā ar savu vīrieti,nav precējušies,ir jau kopīgi bērni un visiem stāsta "Nesteidzies ar kāzām,pārdomā labi vai ir tavs īstais". Tu dzemdē bērnu neapdomājoties vai tas ir tavs īstais? Bet lai apprecētos tu apdomā to 10 gadus? Nopietni? Kurš lēmums ir svarīgāks!? :-D Man liekas,ka svarīgāk ir saprast ,vai tev tas vīrietis der un ir īstais pirms radi to mazo. Varbūt tagad jau vairs ģimene,kurā ir abi vecāki nav tik svarīga. :-D
Pati negribētu dzīvot kopā ar vīrieti,kurš nav mans vīrs. Negribētu būt tikai draudzene,negribētu ģimeni ,kurā katram savs uzvārds,negribētu precēties pēc ilggadīgas kopā būšanas,tad jau tā precēšanās nekas tāds īpašs nav,viss izbaudīts pirmstam. ;-)
Varbūt agrāk kaut ko teicu par precēšanos draugam,tagad to vairs nedarītu. Gribēs apprecēs. Negribēs,būs cits ,kas apprecēs. :-) Galvenais nečīksti,ka neprec,nu ja negrib apprecēt un tu domā,ka esi pietiekami ilgi to gaidījusi,tad aizej. Varbūt viņam nemaz nav nopietni nodomi bijuši. :-) Ja esi tiešām iekritusi sirsniņā,tad apprecēs. Māsīcu vīrs apprecēja pēc pusgada,tagad abiem jau otrs bērniņš,ir laimīgi. :-)(l)
Draudzene tikās ar puisi gadu,viņš gribēja dzīvot kopā,bet par precēšanos neko nebija teicis un plānojis. Viņa izšķīrās no viņa. Puisis atradis citu,jau 4 gadus kopā ar meiteni,dzīvo kopā un neprec viņu. :-P Draudzene iepazinās ar vīrieti ,kurš viņu apprecēja,un nu jau 3 gadus ir sievas statusā. :-) Tu pati izvēlies,kas tev der un kas nē. :-P