Ko Tu atcerēsies?

Līdz šim mana laimīgākā diena mūžā ir bijusi diena, kad apprecējos ar vīru. Tādas emocijas nekad dzīvē neesmu jutusi. To es vienmēr atcerēšos.
Protams ir vēl dažādas lietas un notikumi no bērnības, ko es atceros ik pa laikam, ļoti jauki brīži skolas laikā, ceļojumi, piedzīvojumi ar draudzenēm, pirmie randiņi, lieliski pavadīts laiks ģimenē, ar vecākiem un brāli, svētki ( īpaši atceros siltos Ziemassvētkus, kad brālis bija mazs un arī, kad es pati biju maza ). Vēl spilgti atceros, kā vīrs atzinās mīlestībā, tas bija ļoti skaisti un īpaši.
Nākošais noteikti būs bērni un īpašie mirkļi kopā ar viņiem, bet tas vēl viss priekšā :)

Pacelšu, gribas pozitīvas emocijas. ☺

Šī ir jauka tēma. :-) Bet grūti uzskaitīt jo ir tik daudz to jauko atmiņu! (l)
Sākot jau ar bērnību, kad mājās rīkojām maskuballes un kolosālas dzimšanas dienas ballītes ar spelēm, loterijām. Vasaras laukos kad līdz vēlam vakaram spēlējām badmintonu dārzā, gulējām teltī un stāstījām šausmu stāstus.
Vēlāk protams pirmā romantika, randiņi. Vēlie vakara izbraucieni un garās sarunas drauga mašīnā, mūzikas klausīšanās. Ir dziesmas ko paklausoties uzreiz atmiņā ir tie momenti.
Augstskolas primais un otras kurss, vispār briesmīgs posms, bet tajā pašā laikā ir kaut kāda nostalģija. Tā sajūta pēc noliktās sesijas..(l)
Un protams ceļojumi! (l)
Ehh. Te varētu tiešām gari un daudz stāstīt :-)

Nejauši atradu pašas veidoto diskusiju, pacelšu vēlreiz.:-)
*Pašai vienmēr atmiņā paliks vasaras vakari mājās laukos- kad izej laukā, pļavā, ir klusums, blakus ir mežs, kokos šalc vējš, jau krēslo. Daba veldzējas pēc tveicīgas dienas, kļūst vēsāks. Tu stāvi uz pakalna, apkārt nav neviena cilvēka, tikai pļavas un mežs, debesīs nav neviena mākoņa, spīd pilnmēness un parādās pirmās zvaigznes. Tu ieelpo dzīvi un jūti, cik dzīve ir skaista.
*Kad sēdi tumšā istabā, aiz loga ir rudens vakars, līst lietus, auro vējš, bet tu sēdi siltumā un ne par ko nepārdzīvo.
*Siltie maija vakari, kad sēdi laukā, visapkārt klusums un tu ieelpo ievziedu smaržu.
*Pirmais skūpsts. Pats par sevi ne visai romantisks, arī vieta nebija tā patīkamākā, bet tās sajùtas bija lieliskas. Kad sēdi ar puisi blakus, smejies, ieskataties viens otram acīs, viņš pieliecas un noskūpsta.
*Viens vakars ar konkrētu cilvēku. Arī skūpsts ar viņu. Tas, kā gājām pa ietvi gar šoseju, garām brauc mašīnas, smaržo tikko nopļauts siens, kokos šalc vējš un tu jūti viņa roku savā, un saproti, cik ilgi biji gaidījusi šo mirkli. Tas, kā nogūlāmies pļaviņā un skatījāmies zvaigznēs. Tajā brīdī likās, ka esam divi vien uz pasaules un ka sirds plīst pušu no laimes. Joprojām šos uzskatu par savas dzīves vieniem no spilgtākajiem brīžiem.
*Pirmā lekcija universitātē. Viss tik jauns un neierasts. Nelielas bailes, šaubas, bet tajā pašā brīdī neizmērojams prieks, ka sapnis, pēc kura tik ilgi tiecos, beidzot ir piepildījies.
*Visi vakari ar draugiem kojās. Kad esi kopā ar savu draugu baru, spēlē kārtis, smejies līdz asarām par viņu jokiem un saproti, cik ļoti esi viņus iemīlējusi pa šo laiku.
*Dziedāšana, joku stāstīšana un runāšana par dzīvi ar istabas biedrenēm kojās līdz 01:00 naktī. Laukā spīd pilsētas gaismas, skan pilsētas trokšņi, bet tu jūties bezgala laimīga, ka esi šeit un tagad. (l)

Pirmā oficiālā darba diena, atvaļinājums Spānijā.