šorīt modos un atvadījos no atvaļinājuma. jāsāk strādāt.
galvenais jau gribētos izgulēties, bet.. nesanāk.
.
braucu uz darbu, ir viens līkums/sašaurinājums, kur no manas puses ir priekšroka. brauc man pretī viens krutais, neizskatījās, ka laidīs, brauc tik pretī, es sabremzēju, šis tad nu brauc, vēl apstājas, ver jau logu vaļā, jau domāju, ej ratā, vēl sāks man kaut ko dēt virsū, bet man oma - ka sākšu lamāties, labi nebūs - beigās ieliku robā un aizbraucu ar nīgnu skatienu. tagad šķiet, ka vajadzēja izgāzt dusmas. :-P