Esmu kategoriski pret šādiem izstrādājumiem. Kur nu vēl, ja bērnu izspiego viņam to nezinot.
Kaut gan esmu uzaugusi laikā, kad par šādiem pulksteņiem neviens pat dzirdējis nebija un nevienam bērnam arī pirmajās klasēs nebija telefonu, vecāku tieksme mani izsekot un pazemojošās situācijas, kas no tās radušās, ir atstājusi t.s. bērnības traumu. Gan tas, ka ar vecākiem tagad attiecības ir tādas-nekādas, gan tas, ka bieži ir grūti komunikācijā ar cilvēkiem, piemēram, vienkāršs jautājums, "kur biji, ko dari" uzdots par biežu, nelaikā, man var izsaukt pamatīgu niknuma lēkmi.
Iesaku 5x padomāt vai ieviešot šādas tehnoloģijas nesabojāsi bērna psihi un attiecības ar sevi uz mūžu.