Bērnu drošības pulkstenis

Nikola.,

vai ieviešot šādas tehnoloģijas nesabojāsi bērna psihi un attiecības ar sevi uz mūžu

kur tur parādās šis? Ja bērnam uz rokas būs pulkstenis?

Traki klausies. Riktigi riebigi, bet tada attiekemse ir pectraumas sindroms nu mammai.

Rīdziniece, slikta pieredze, kas uz mūžu atmiņā, ne jau tehnoloģiju vaina. Galvenais, lai tā iespaidā savus nepalaiž pavisam brīvā vaļā un ļaujot visu, kur un kad vien iegribas. Tās manas domas, nenonākt otrā galējībā.

savam bērnam tādu nepirktu , neredzu vajadzību bērnu izsekot

Ieraugot pulksteni, automātiski iztēlojos, piemēram, sešgadnieku nevis 14 gadus vecu pusaudzi. Iedomājos situāciju, kurā ģimene dzīvo laukos un bērns ārā spēlējas, bet viņš, kaut gan iemācīts no mājām prom neiet, kādu dienu izdomā pastaigāties tālāk pat atļauto, apmaldās un nezina ceļu mājup, bet nē - bērnu nav nepieciešams izsekot, lai jau staigājas. :-D Dizains, manuprāt, bērnam piemērots un liela iespēja, ka patiks. Cena ļoti draudzīga. Vienreiz nenopirkt spēļmantu, bet gan šo.

Gan petunijayyy, gan Breivik atgadījumi ir tas, ko arī domāju. Manuprāt, tīri ok manta tādai papildus drošībai pret noklīšanu, kā acis virs citu galvām. Kas salīdzināms būtu tad, ja šo liktu lieliem bērniem un vecāki nepārtraukti sēdētu un skatītos, vai bērns atrodas pareizajā mācību klasē, vai iet uz pusdienām un ja nav pēc minūtes, zvana. Mums jau tā tie bērni daudz vieni paši klaiņo, aug, kamēr mācās pasauli, atpazīt ļaunumu, noteikumus, katram gadījumam kas šāds netraucētu un nedomāju, ka atstātu traumu - drīzāk forša spēļmantiņa kā bērnam būtu un ja vēl pa to vecāku var sadzirdēt, aizraujoši būtu.
Kā citiem liekas? :-)

Maniem bērniem kas tāds tiks iegādāts tiklīdz tiks izsludināta pirmā bērnudārza ārtelpu ekskursija. Pilnībā apzinos, ka varbūtība, ka šāda ierīce būs nepieciešama ir viens pret miljonu, bet arī šī varbūtība ir pārāk augsta priekš manis.
P.S. dizains ir pilnīgi atbistošs mērķa grupai, kas ir BD, sākumskolas bērni.

Manuprāt ļoti laba lieta, protams no vecākiem ir atkarīgs kā viņi to pulksteni liks lietā, kāds nepārtraukti sāks uzmanīt,skatoties nu kur tad ir bērns, citam pietiks pāris reizes paskatīties un būs mierīgs.
Domāju, ka arī kad es biju maza, man nebija ne kādu drošību pulksteņu vai mob telefonu, un arī skraidīju līdz tumsai pa āru, bet domāju,ka par bērnu pazušanu tajā laikā tā nerunāja, tas netika tik ļoti rādīts tv, likti raksti dzeltenajā presē,tādēļ ar domā,ka tajos laikos nekas tāds nebija. Pie tam bērni šķita tādi nopietnāki kā mūsdienu, mūsdienās viņi ir drošāki, komunikabláki, piemēram netālu no mājām ir veikals, katru reizi kad eju uz turieni, zem nojumes tur spēlējas mazas meitenes,gadi.7 varētu būt, un pie viņam visu laiku sēž kautkāds dzērājs un gudrus stāstus stāsta, nu cik dzirdu ejot garām, godīgi es tajā vecumā baidījos runāt ar kādu svešu pieaugušo.

zem nojumes tur spēlējas mazas meitenes,gadi.7 varētu būt, un pie viņam visu laiku sēž kautkāds dzērājs un gudrus stāstus stāsta, nu cik dzirdu ejot garām

Jāaizdomājas vēl, ko tur sastāsta. :D