Sveikas, meitenes!
Pirms dažām dienām pametu savu draugu, ar kuru biju kopā 2.5 gadus. Iemesls - ilgtermiņa čābīga attieksme pret mani. Šobrīd atrodamies katrs savā valstī, līdz ar to pārdzīvojums nav liels (kā saka - no acīm prom, no sirds laukā). Tas notika virtuālā veidā, tāpēc, protams, nešķiet tik nopietni; mums būs jātiekas jau nākamnedēļ.
Kad tiksimies, tad droši vien viss būs citādāk, jo mums ir ļoti spēcīga seksuālā saikne, tāpēc arī pārtraucu to visu nekavējoties, lai tiekoties iekāre neaizmālētu acis un nekļūtu atkal vāja, atliekot to uz citu reizi.
Es viņu mīlu un nav man cits, bet ar vēsu prātu saprotu, ka labāk esmu viena, nekā ļauju pret sevi tik nevērīgi izturēties. Tagad, esot šķirti, esmu spējīga no attāluma objektīvāk aplūkot dažādas pagātnes situācijas un konstatēt, ka tas taču ir galīgi crazy, ka esmu ļāvusi pret sevi tā izturēties. Tajā liktenīgajā vakarā runājām caur videozvanu, pēc tam es jutos nu tik slikti... Un sapratu, ka tas ir viss. Ja mīlu sevi, tad man tas ir jāpārtrauc. Biju skaisti sapucējusies, smaidīga un mīļa, bet viņš aptuveni 85% laika skatījās man garām uz TV, runādams tikai par sevi un neizsakot man nevienu komplimentu.
Puisis ir foršs, taču viņam ir problēmas ar alkoholu (dzērumā ir sanācis daudz stulbu situāciju), diezgan daudz nīd un slinko, plus pēdējā pusgada laikā izturējies ļoti pavirši pret manām jūtām. Abi esam diezgan strauja rakstura, arī tāpēc, ka esam vēl ļoti jauni, ir bijušas arī dramatiskas situācijas, kuras atceroties, ir slikta sajūta. Puisis ir daudz sasniedzis, pateicoties man - esmu viņam ticējusi, atbalstījusi, plānojusi. Es jūtos nenovērtēta, jo viņš man neizrāda nekādu pateicību vai cieņu. Neuzslavē citu cilvēku priekšā, turpretī es viņu apbrīnoju (man tas ir dabiski). Kad es pati sevi uzslavēju, viņš kļūst dusmīgs.
Tagad viņš man raksta, kaut ko taisnojas, ka mīl, šķiet, ka mazliet arī satraucas, bet es turos un neko viņam neatbildu, jo, manuprāt, šobrīd nekas vairs nav runājams.
Padalieties, meitenes, kurām varbūt ir līdzīga pieredze! Esmu dzirdējusi, ja tiešām mīl, tad tik viegli nepadodas. Vai kādai ir pieredze, ka puisis būtu saņēmies un attiecības būtu izdevies atjaunot? Esmu pieņēmusi lēmumu būt lietišķa un draudzīga, nepakļaujoties lētiem kārdinājumiem. Padiskutēsim!
32
