Sveiki.
Es vēlējos izkratīt sirdi.
Es iemīlējos Indietī pareizāk sakot vīrietī no Sri Lankas.
Es biju sev teikusi, ka nekad nebūšu Ar tumšo kopā. ( neesmu rasiste) riebjas pat vārds Babajs un riebjas , kad cilvēki to pielieto. Bet Ne par to.
Un te nu es esmu. Lieki piebilst, ka nerakstu šeit tāpēc , ka esmu laimîga. :-/
Kad izšķīros ar savu pirmo mīlestību likās, ka nekad nemīlēšu. Jā, neslēpju, ka esmu pārgulējusi ar cilvēkiem pret kuriem neko nejutu. Un tad es jutu to pretīgo sajūtu/nožēlojami. Jo es taču vienmēr esmu gulējusi tikai ar mīļoto cilvēku pie sāniem. Tàdi ir bijuši divi.
Tā nu laiks gāja Un indietis man gadu centās pievērst uzmanību. No sākuma , likās ka pat piespiedu kārtā, bet tad es pēkšņi sajūtu to sajūtu atkal, pēc kuras tiecos. Ir tik daudz cilvēku ar kuriem var pārgulēt un tik maz ar kuriem vēlies pamosties un pasmaidīt . Tādas man bija sajūtas.
Es biju un joprojām esmu laimīga, ka man bija iespēja sajust.
Kur ir problēma? Laikam jau mūsos. Abi esam skorpioni -nekad nepiekāpjamies , abiem temperaments Un tā nu sākās strīdi. No sākuma mazi, pēc tak jau lielāku in gandrīz katru otro dienu.
Nedzīvojam kopā.
Nezinu kur ir kļūda bet nevaram mēs sadzīvot. Es viņu mīlu, viņš mani arī. Nu divi pavisam tupi cilvēki.
Vai tā ir mentalitāte, ādas krāsa, vai mēs neesam spējīgi vai vienkārši liktenis?
Es vēlos ar viņu pamosties katru rītu un smaidosai lūkoties viņa acīs. Nē. Man nav rozā briļļu es vienkārši jūtu ká sieviete.:-)
32
