Bija, sākumā bija forši, bet pēc apmēram gada, sāka reāli kremt tas, ka nav klāt nevienā man svarīgā pasākumā, un uz 99% pasākumu jādodas vienai, Tu it kā esi, bet te atkal neesi attiecībās. Toreiz vienā brīdī visu nogriezu kā ar nazi, pusis gan atskrēja uz LV un mēģināja saglābt, bet tajā laikā biju strikta, kaut gan pēc pāris mēnešiem pati nožēloju un tad puisis bija strikts :'-(
Tas pirms gadiem desmit. Ar šodienas pieredzi, domāšanu un finansiālo stāvokli domāju, ka būtu labāk, un laiku vienai pat izbaudītu :-D kā arī nebūtu tik problemātiski satikties.