Kā lai to saka, apzināties, ka var gadīties aŗī aiziet pie tēviem ko darot un ar to ŗēķināties, nav tas pats kad dzīvo, priecājas un tad pasaka - tu esi gatvs mirt? Pirms laika plānoti - priekš kam? Tur jābūt kādiem nopietniem celiem mēŗķiem, ne individuāli panākts ka cilvēki vairs negribētu atrasties šeit, tas istenībā ir sodāmi kad ar apziņu tā spēlējas, kad prieks lielākais paliek vairs ne pa reālo atrašanās vietu un laikā, bet kaut kad pagatnē vai nākotnē un sazin vel kādā stāvoklī, dieva dēļ vel :-D pa to maksāt un noticēt, ka pa naudu tagad nu ir kāda mistiska "garantija"piešķirta, jo tāpat ir lietas, procesi, notikumi, kas ir un notiek neatkarīgi no kāda gribas vai apziņas.