Es savu darbu uzskatu kā lietu no kuras izdzīvot, un sakrāt sapņu darba realizācijai. :)
Jā es arī atdalu darbu no dzīves, jo neuzskatu, ka man ir jābūt tik apsēstai ar savu darbu, ka sēžu tikai pie dokumentiem un nezinu vairs ko citu dzīvē iesākt, neesmu tik ietekmīga, lai ar manu ' brīvo ' laiku izjuktu viss grafiks. Un man ir tādi uzmācīgi darba biedri kuri ceļ traci no katra mazākā sīkuma, jo priekšnieks mums stingrs , bet tad sapratu, ka metīšu mīksto, gan tiem darba biedriem, gan tam priekšniekam, jo gribu sev brīvu laiku un atpūtu nevis visu diennakti pie kompja un dokumentiem tusēt. Priekšnieks tagad arī ir sapratis, ka es atdalu to laiku, un mums ir labas attiecības, bet kolēģi gan ir tik apmāti. :D Reāli man dažreiz nāk smiekli, ka 3.naktī zvana visai nodaļai un uzceļ brēku, bet beigās sū tikai vien ir, jo kā jau teicu, ja visu izdara pareizi viņu brīvais laiks neizjauks grafiku. :) Un ir arī tādi kuri speciāli sagrābj pa daudz un ta nevar savākties, arī tas man kaitina, jo nu jābūt reālistam - ir Tev bērns ģimene, esi ar viņiem. Nevis sagrābj ( pats uz savu gribu visu ) un tad sūdzies, ka nevari pavilkt. :D Bet jā es savu darbu daru pēc labākās sirdsapziņas un tādēļ arī mani labi atalgo, un mani ciena. :) ( Priekšnieks nav valdonīgs tikai stingrs, vienkārši visi citi grib viņam izpatikt, ar to visu ) .
999
