Es nevaru iedomāties, ka manējais katru dienu zvanītu savai mammai un runātu par visu un neko. :D
Vajag jau uzturēt labas attiecības ar mammu, pazvanīt, pajautāt kā klājas, ja bieži netiekas, bet ne jau katru dienu.
Es protams mīlu savu dēlu, bet nemaz neceru, ka viņš man pieaudzis vīrietis būdams zvanīs katru dienu. Man tas liekas pārāk sievišķīgi. Nu, okey, cits gadījums, ja tikko būs sācis dzīvot kojās un nezinās kā plīti ieslēgt, kartupeļus uzcept un ar kādu līdzekli trauki un grīdas jāmazgā. Tā ir cita lieta.
Bet, ja man interesēs kā iet mazbērniem, tad tāpat zvanīšu vedeklai, nevis traucēšu dēlu darbā ar jautājumiem cik reizes Pēteris podiņā vakar trāpīja, un vai Ilzītei jau tās pumpas nogājušas.
Galu galā sievietei ar sievieti ir par ko parunāt. Tās ir sieviešu sarunas, bet ko runāt vīrietim ar māti katru dienu - nezinu.