Viedokļi par tiesībām

Tā kā autovadītāja apliecību ieguvu pavisam nesen, tad atmiņas vēl ir ļoti, ļoti svaigas.
Man arī tā likās, ka es nekad nebūšu braucēja, jo esmu straujas dabas, par teorijas apgūšanu vispār neuztraucos, jo galva ir viegla, ātri izprotu lietas, tāpēc arī ātri iemācījos un noliku ļoti veiksmīgi, ar braukšanu likās, ka nu tas noteikti nebūs man, sāku arī no 0 mācīties, nezināju neko... tiešām neko. Aizgāju uz pirmo nodarbību, braucām uz praktiski norobežotu laukumu, visu man pastāstīja, kur, kas un kā, vadīšanas principus... nu neko, sākumā, protams, 20 km/h man jau likās pati virsotne, bet trešajā reizē jau izbraucu ielās, vispār ļoti ātri pieradu pie vadīšanas, grūtāk gāja ar būšanu uzmanīgai, bieži taisīju visnotaļ stulbas kļūdas, lai gan pašu mašīnu jau biju iemācījusies vadīt labi, galva tik ātri nesakārtojās.
Tomēr pirms nedēļas arī es ļoti veiksmīgi nokārtoju vadīšanas eksāmenu un nu esmu pilntiesīga autovadītāja!
---
Bet patiešām ir cilvēki, kam tiesības nav domātas, draudzene visai ātri pameta, jo viņai nepatika braukt, katra braukšana viņai sagādāja galvassāpes, bija tik saspringusi, ka bez stresa pat ātrumus nevarēja pārslēgt, turpretī man ļoti, ļoti patīk braukt. Jūtos kā mazs bērns, kad palaiž pie stūres - ļoti laimīga.

Mana pirmā braukšanas pieredze bija ar draugu. Viņš visu lieliski izskaidroja un, kad es sāku mēģināt braukt, būtībā viss aizgāja ļoti labi. Bet pie instruktores ejot uz pirmo braukšanu tāpat bija liels uztraukums, jo ar draugu braukājos tikai ārpus pilsētas, man bija ļoti bail braukt tieši pa pilsētu, jo luksofori un liela satiksme. Bet beigu beigās viss man sanāca lieliski. Pietika ar 10 braukšanām, par ko es biju izbrīnīta, jo biju sagatavojusies uz 2x vairāk. Un eksāmenu noliku ar pirmo reizi. Tūlīt pēc eksāmena nākamajā dienā arī sāku pati braukt ar mašīnu un nu jau vairāk kā pusgadu ikdienā braukāju, man ļoti patīk un nu vairs nespēju iedomāties, kā tagad būtu palikt bez auto.
Tas ir tā vērts, tiesības un auto dod lielu brīvību 8-)

Kad gāju uz 1,. braukšanu zināju tikai, kur atrodās bremze, sajūgs, gāze.:D Teorija , manuprāt, bija vieglākā daļa.(man).
Aii, man gāja diezgan pabēdīgi, nokārtoju gan ar 2. reizi, bet braukšanas nodarbības nebija mīļākā nodarbe. 5 mēnešus mācījos( mocījos) .:) Vienreiz nomainīju instruktoru.
P.S.
Ej vien mācies, drīz vien būsi priecīga, ka tiesības jau kabatā!8-)

Vēl šķiet,ka pedāļus jaukšu un kad vajadzēs bremzēt,es spiedīšu gāzes pedāli:-D.
Par ātrumu kārbu, liela sajēga nav, bet patīk labāk ja ir automātiskā ātrumkārba, savādāk es to kloci rakstītu turp šurp:-D .
Patīk drauga mašīna, viņam atslēga ir tāda kā kastite maza ,ko ieliek mašīnā piespiež pogu un brauc, un ātrumi automātiski parsledzas,bet viņam labāk patīk rokas ātrum kārba, un nesen nopirka mašīnu ar rokas ātrumu kārbu, es skatos un nesaprotu kā zināt kurā mirklī kādu ātrumu vajadzētu ieslēgt:-D

Kad es gāju uz pirmo braukšanu, es neko nezināju, un nekas - visu iemācīja.
.
No teorijas apguves nekad nebaidījos, tā man nav problēma, no braukšanas gan baidījos. Bet nu, beigās ar visu sākšanu no absolūtas nulles un pārliecību, ka būšu tizla, ātrā laikā noliku tiesības, ar pirmo reizi.

To Tev iemācīs un pati arī jutīsi, kad vajag pārslēgt ātrumu, bet pateiks, pēc kā vadīties, kad pārslēgties. Par to vispār nevajag uztraukties :)

Nu tu neesi vienīgā, man 28g un vel ar auto nebraucu tikai prieka pēc ar citam lietām, prātitņš vel nav nobriedis tādai ikdienas pārvietošanai, prasās konkurence, trase, asums tā lai neazmiegu ikdienišķā bedžas dedzinašanā pie stūres nejauši. Nekas vajag likt, un galvenais nedrīkst baidīties no braukšanas ja tā nesagādā baudu un nepievelk tad gŗūtāk ar lielu praksi tad tad kamēr sanāks, nezinu kā Tev ar pievilkšanu uz braukšanu, man pieņemsim tāda ikdienas pārvietošanās tiešām ne dusmas, bet tādu diskmomfortu uzdzen, kad braucam kur ar draugiem paprasu lai paspiež drošākās vietās vai lai izņem kādu grants līkumu, jo mieŗīgi tam izbraukt cauri nu camon(t), ir arī bijis tā šosejas 100km atšķirību nemanu vis liekas viemkaŗši tupi miegainīgs garlaicīgs, bet neko vajag tiesības.
Baidīties vispār vajag aizmirst,jā viegli pateikt grūtāk izdarīt, bet nekas arī sievietes mēdz gāzt, ja arī negāzīs ikdienai prasmes neprasa stŗādāt ar rokas bremnzi, ātri ar ātrumiem, ar stūri, vis ir mieŗīgākā lēnākā, tādā viegli reakcijai notveramākā režīmā. Ja būtu doti piem 3km ar līkumiem un laiku ir atsķirība.

CSDD eksāmens jau nu gan nav rādītājs. :-D Man tiesības ir 9 gadus, vīram - 20 gadus, man ir B kategorija un reāla ikdienas braukšanas pieredze 3 gadus, vīram - B un C1 un arī 20 gadu pieredze, arī ar C1, mēs joka pēc esam kopā pildījuši CSDD testus, 10 kļūdas no 30 jautājumiem ir mūsu standarts. :-D Jo es tiešām neatceros, cik metrus no dzelzceļa pārbrauktuves ir zīme ar 2 svītrām un man tas dzīvē absolūti neko nemaina. Tāpat kā par promilēm un alko lietošanu, jo dzērusi pie stūres es nesēžos nekad.
*
Autovadīšana nav nekāds high-tech, vairums cilvēku spēj pilnīgi mierīgi nolikt tiesības bez nekādām priekšzināšanām. Vienkārša lieta. Ņem un liec.

Tās dzelzceļa pārbrauktuves neatceras jau tad, kad noliek teorijas eksāmenu, nevajag pat gaidīt 9 gadus. :D :D

Nesatraucies. Vis būs labi. Tāpēc jau iet mācīties lai iemācītos un dabūtu tiesības. Tur lielākoties visi pirmo reiz ar pīpi uz jumta.
Galvenais atrodi labu instruktoru un tad autoskolu pielāgo intruktoram.
Tur nekas sarežģīts nav :-)
Viss kā pirmajā klasē :-D

Apple_pie
Come on, par strīpām pirms pārbrauktuves no loģikas vien var izdomāt. :D

Apple_pie, apsveicu ar tiesību nolikšanu! :-)
Es arī savulaik sāku braukt pilnīgi no 0 - neko nepratu un nesapratu, bet pēc atkārtotiem treniņiem ar instruktoru un mammas mašīnu tā lieta pamazām aizgāja. Nevarētu gan teikt, ka man braukšana jebkad būtu ļoti patikusi, bet domāju, ka apgūt to var visi. Galvenais sākt braukt un domāt līdzi tam, ko uz ceļa dari. Jo biežāk sēdīsies pie stūres, jo labākas būs arī iemaņas.

Vai tik nebija ne tuvāk par 5m pirms stop zīmes?:-D Ai nezinu, nu par promilēm es noteikti varu neuztraukties:-D.
Ka nav rādītājs,tas tak saprotams:-D

Es zinu, kur jāapstājas, bet to zīmi točna neatceros... 100 m, ja ir divas? Ikdienā esmu daudz jau braukusi gan ar instruktoru, gan draugu pie pārbrauktuvēm, bet es tiešām neatminos tās zīmes tieši par to, kad tuvojas pārbrauktuves. Kāda loģika tur būtu jāizmanto?

Mēs runājam par zīmēm, ka tuvojas dzelzceļa pārbrauktuve, ko uzstāda ārpus apdzīvotām vietām.
Ja ir stopzīme, tad pirms stopzīmes. :-D
Ja nav ne līnijas, ne stopzīmes, tad ne tuvāk par 5 m pirms barjeras, ja ir tāda.
Šo atceros kā šodien lasītu, bet par tām papildus zīmēm, ka tuvojas... gan neatminos :D

Cerams Tev Sognare teorētiskas lietas iet un varesi tikt cauri pa teoriju atliek vel cerēt braukšanā! Redzēs kā ies, u zjautrību ceru neesmu no tiem kam teorētiskas lietas vispār baigi padodots tapēc varu uzņemt sev neinteresējošu informāciju stundām jebkādu man no tā skaidrāks nav kamēr tas nav darbs ķermenim... būs jautri :-D

Apple_pie
Uzstāda ārpus apdz. vietām 150, 100, 50 m. pirms pārbrauktuves. :)

Nu re, tad jau mana loģika strādāja :)

KB-9, es vispār nesaprotu, ko tu runā. :D Nopietni

HEY, SOGNARE
Labi, ka Tu uzsāki par to runāt! Vai te ir kāds-/a, kurš vēlas līdz decembrim uzsākt auto apmācību autoskolā "Mustangs"? Pavisam nejauši vinnēju dāvanu karti 125 eiro vērtībā 10 akadēmiskajām nodarbībām (jeb tās par brīvu), bet nu pašlaik man tas vairs nav aktuāli, kā jau nopratāt!! Par 25 euro atdošu :D