psihiatrs

Rolands Ivanovs

up!

Ja pret zālēm, tad labāk ej pie psihoterapeita, nevis psihiatra.

Psihiatrs ir vairāk domāts patiešām slimiem cilvēkiem, šizofrēniķiem un tādā garā, labāk sākumā tiešām pie psihoterapeita.

Psihiatrs ir vairāk domāts patiešām slimiem cilvēkiem, šizofrēniķiem un tādā garā

Nē, stereotips. Tā pati Veģetatīvā distonija un trauksme arī ir psihiatra darba lauciņš. Tikai tas, ka to mēģina ārstēt ar antidepresantiem un stiprām zālēm, nevis meklējot cēloni. Es arī vienreiz aizgāju, jo bija spēcīga ilgstoša trauksme, man konstatēja vidēji smagu depresiju tēta nāves dēļ (par ko man nemaz nebija nojausma, ka man tāda depresija būtu) un uzrakstīja antidepresantus. Bet nu es ilgi nedzēru, jo nepatika blakusefekti un domāju, ka varu tikt galā pati un tiku arī.

@Spīdola kadi bija tie blakusefekti?..

Varbūt bija nepareizās zāles man, bet man reāli VISU dienu nāca miegs. Es gāju uz darbu un ap trijiem migu ciet pie galda (es viena pati kabinetā), nevarēju vispār noturēties nomodā! :O Un pastāstīju to tai dakterei, viņa teica, nu nekas, pieradīsi. Aha. Atmetu strauji, varbūt nevajadzēja strauji, jo mēnesi biju lietojusi - sāka ļoooti griezties galva, slikta dūša, sajutos reāli kā narkomāns. Un tie bija vieni no populārākajiem AD pašā mazākajā devā. Paldies par kūkām.

Dr. Jeļena Vrubļevska.

Panikas lēkmes var pats kontrolēt, bez psihiatra palīdzības un zālēm, bet ir liels jo liels darbs pašam ar sevi un jāsaprot, kas ir tas, kapēc tev tāda rodas

Dr. Inga Zārde

Ja tu esi pret zālēm, kāpēc tu gribi psihiatru? Psihiatrs izrakstīs zāles. Zāles ir dažādas, tām ir gan savi plusi, gan mīnusi, atšķiras arī dažādu cilvēku organisma reakcija uz to. Psihiatrs nav domāts "pavisam slimajiem", bet psihiatrs jebkurā gadījumā rakstīs zāles, citādi pie viņa neiet.
Zārde esot laba, bet pa savu ilgo pieredzi esmu sapratusi, ka ļoti daudzi psihiatri ir vienlīdzīgi labi, gan privātie, gan valsts. Vairāk laikam svarīga ir saskaņa starp pacientu un ārstu, piemēram, tāpat kā ar ģimenes ārstu. Uztrāpīties uz kaut kāda trakā ir retāka parādība, man gan vienreiz ir sanācis. Bet neviens jau nespiež turpināt iet pie tāda, alternatīvu ir kaudzēm.

Panikas lēkmes var pats kontrolēt, bez psihiatra palīdzības un zālēm, bet ir liels jo liels darbs pašam ar sevi un jāsaprot, kas ir tas, kapēc tev tāda rodas

Es saprotu, kāpēc. Iemeslu arī esmu atradusi. Bet grūti sevi bez zālēm nomierināt, kad tas notiek. Ar zālēm es domāju Lexotanil, ko ģimenes ārste raksta. Manā gadījumā tās ir bailes no slimībām, ja kaut ko ieņemu prātā (kaut kas sāp vai tml.), jau sadomājos par vissliktāko un viss, sirds sitas, bail, jau domās visu izdomāju, kas un kā. Protams, kad pāriet "simptomi", tad jau viss ok, bet tās dažas dienas tad ir trakas.

@Spīdola kadi bija tie blakusefekti?..

No ļoti daudzām zālēm - svara pieaugums, apetītes pieaugums.
Protams, individuāli, bet tas,manuprāt, ir izplatītākais blakusefekts.

Es esmu sevi bez zālēm atradusi, kā nomierināt. Bet nu jā ir jāsaprot kapēc viņas rodas un dēļ, kā un tad pašai ar sevi jācīnas.
Kā saka galvenais ar sevi justies harmonijā, neņemt visu pie sirds un nestresot.

Man ģimenes ārste pret trauksmi izrakstīja Adaptol, kopumā esmu apmierināta, taču vienā medicīnas konferencē maijā speciālisti minēja, ka Adaptol ir domāts lietošanai pirms psihoterapijas uzsākšanas (bez psihoterapijas efekts neesot ilgstošs).

Man šķiet, ka vispirms vajadzētu trauksmes problēmu risināt ar nemedikamentozām metodēm (ja vien nav ļoti ekstrēmi).. ja tās nelīdz.. tad var lūgt palīdzību tabletītēm

Man šķiet, ka vispirms vajadzētu trauksmes problēmu risināt ar nemedikamentozām metodēm (ja vien nav ļoti ekstrēmi)

Piekrītu.

Psihiatrs nav nekāds bubulis, ir situācijas, kad vajag. Esmu gadu dzērusi antidepresantus dziļas krīzes dēļ, paralēli uzsākot psihoterapiju. Tagad turpinu tikai terapiju. AD ir īstermiņa risinājums. Ddroši raksti privāti, ja ir jautājumi.

Ja kāds plāno apmeklēt ārstu Jelgavā, es varu ieteikt, pie kā negriezties. Ārsts pieņem privātpraksē un strādā arī Ģintermuižā. Publiski to iztirzāt laikam nevajadzētu, bet, ja kas, varat PM. Rīgā, cik skatījos internetā, nepieņem.
Arī Rīgā man ir gadījušies mazāk patīkami gadījumi, bet tur problēma bija tieši cilvēku savstarpējās attiecībās, nevis profesionālisms.

Ak nē, tagad viņš pieņem arī Rīgā.