Nespēj savākt kopā savu dzīvi attiecību dēļ.

Atstāj viņu mierā uz kādu brīdi. Citreiz cilvēkam vieglāk tikt galā ar saviem dēmoniem vienatnē...

Šķiet nevar iemācīt ''atlaist'' kādu, arī pašam bieži vien ir grūti to izdarīt uzreiz. Varbūt mēģini komunicēt ne pat to tēmu, pastāsti, ka baigi labo kūkas recepti ieraudzīji, piedāvā mēģināt uztaisīt vai kā citādāk it kā neuzkrītoši padarīt noderīgu un, gatavojot, varbūt atvērsies par savām sajūtām vai aizmirsīs uz brīdi, aties no visa. Bet ja saka, ka vajag laiku vienai un bāzies virsū katru dienu ar padomiem no malas, tad mēģināt dot laiku, lai pakārto visu pa plauktiņiem vienatnē.

Bet ja saka, ka vajag laiku vienai
Tieši par šo būt vienai es satraucos. Viņa jau ir viena pusgadu, atstumj vecākus un mani. Mums bija nopietni plāni šajai vasarai, un viņa vienkārši lidošanas dienā uzraksta ' nebūšu, piedod. ' , vai arī mūs šovasar iekārtoja darbā, lai varam pa to naudiņu skolu un visu atmaksāt, uz to viņa arī vispār nav gājusi. Jautāju kāpēc tā viņa darot atbildēja, ka dzīvot grūti bez Jāņa ( vārds kā piemērs. ) Tagad vēl pavisam atlaidusi, agrāk bija tik smuka un sakopta, pilnīgi žēl skatīties. Arī teicu, ka varam kopā aiziet pie psihologa viņa atkal sarunā un tad atsaka. Man ir grūti bez viņas, bet es domāju, ja atstāšu viņu es vēl pārdzīvošu, bet viņa ne, jo es zinu, ka viņa mani mīl un to pati man ir teikusi, tikai nezinot kā lai atrod dzīvē vēl kādu prieku. Un es nenosodu daudz dzīvē zaudējumu.:-|

Jā un par to kāda atlaišanu ir tā kā ir. Es pati neesmu īpaši spēcīga atvadās, pagāšgad sastrīdējos ar dzīves labāko draugu es mēdzu teikt brāli. Bija grūti atgūties pēc tāda kašķa un nelabvēlīgas enerģijas. Un es domāju, ka viņu arī ietekmē tas, ka attiecības bija enerģētiski nelabvēlīgas tādēļ arī šķiršanās bija briesmīga. :-/

Liecies mierā, neko neizdarīsi. Zinu šo problēmu no otras puses, jo pati esmu intraverta un pie jebkurām problēmām, kas man sagādā skumjas un sāpes, gribu palikt viena un lai visa pasaule man liek mieru. Esmu pat samazinājusi kontaktus ar daziem cilvēkiem tieši dēļ uzbāzīgas attieksmes un it kā viņu vēlmes palīdzēt. Es zinu, ka viņi grib man labu, bet tai pat laikā traucē, ka viņi nemitigi gaida kaut kādus momentalus uzlabojumus manās sajūtās.
No draudzenes puses nav smuki atcelt lidojumu pēdējā dienā, tomēr šādu rīcību saprotu. Ja teiktu Tev to 2 ned.iepriekš, no tavas puses taču sāktos- nu kāpēc nē, būs taču forši utt. Jebkurā gadījumā, šāda lēmuma paziņošana pēdējā brīdī norada, ka tavas uzmanības vinai jau ir par daudz.
Intravertiem cilvēkiem ir savādāka pasaules uztvere.

Es arī domāju, ka nevajag uzbāzties. Man liekas tas tikai kaitē. Viņa ir nodevusies sevis žēlošanai un cietējas lomai, bet tev tam vienkārši nebūtu jāpiegriež nekāda vērība. Izturies pret viņu tā pat kā agrāk, it kā viss būtu tāpat kā agrāk. Nepievērs uzmanību visām viņas izmaiņām un tā teikt tēlo ka viss ir pa vecam. Pārējais lai paliek viņas ziņā. Neņem to visu tā pie sirds.
Tas manuprāt ir pareizākais šādā situācijā un spēj vairāk palīdzēt draudzenei.

Piekrītu Nikola un Miksa.
Man pašai ir palīdzējis tas, ka draugi un ģiemene turpina uzvesties kā agrāk pēc zaudējuma, jo tad ir sajūta, ka stabila zeme zem kājām ir vēljoprojām.
Un izklausās, ka Tu savu draudzenes pienākumu esi izpildījusi - centusies runāt utt. Tu arī esi tikai cilvēks, ko vēl tādu Tu varētu izdarīt un palīdzēt, ja draudzene pati negrib šobrīd. Kā arī sērošanas laiks ir ļoti ļoti svarīgs, lai pēc tam atkal varētu uzsākt attiecības, tāpēc vienkārši let her be, neuzbāzies par daudz, bet, varbūt, satiekaties mazliet retāk kādu laiciņu. Ļauj viņai arī sailgoties pēc tevis!

Piekritīšu meitenēm, ka Tev viņa jāatstāj uz kādu laika posmu viena. Ļauj viņai tikt pašai galā ar saviem rēgiem. Nevari Tu ielīst viņas prātā un likt pazust visām skumjām un dusmām. Pēc savas un drauga pieredzes tas ir labākais, ko Tu šajā situācijā vari darīt - nogaidīt, dot viņai laiku pārdomām un nonākt līdz risinājumam. Bieži vien šie mēģinājumi palīdzēt tikai sit pa nerviem, un ievelk vēl sarežģītākā morālajā situācijā.
Protams, nepārtrauc kontaktu strauji un uzreiz, jo tas cilvēkam liks tikai domāt, ka Tu esi uzspļāvusi attiecībām un draudzībai, līdz ar to bērsi vēl vairāl sāls brūcēs, bet samazini tikšanās reižu skaitu. Pāries ar laiku un viņa atgūs dzīvesprieku.

Meitenes liels paldies Jums! Jūs tiešām man milzīgi palīdzējāt! Ak ko es bez Jums darītu? (l):-)