Vecākus šķiršanās

999

Reģ: 05.12.2016

Sveiki viesiem!
Esmu uz izmisuma robežas. Vakardien vecāki pateica, ka šķirās. Viss nebūtu tik traki, BET viņi tak nemāk izšķirties kā normāli cilvēki. Tētis ir riktīgs spridzeklis un, kad viņš aizsviļas, tad labāk nestāvēt ceļā (nē, rokas viņš nepalaiž).
**
Šodien atnācu uz darbu un mūsu "ģimenes" čatā atnāk bilde, kur visa viesistaba stiklos (mazo stikla galdiņu palaiduši pa gaisu). Varu iedomāties kāds "karš" tur ir bijis.
Mamma izsauca policiju (acīmredzot palika bail).
Sēžu, visa trīcu, nezinu ko darīt un ko domāt. Pat nespēju noticēt, ka tas notiek ar manu ģimeni :'-(
Kādreiz cilvēki rādīja uz mums kā uz paraugģimeni. Tagad viss sabrūk! :'-(
**
Ļoti uztraucos par mammu, jo viņai nav labākā veselība un pie tāda stresa viņai var palikt ļoti slikti.
Tajā pašā laikā žēl arī tēti, jo kā tēvs viņš ir ideāls.
**
Es nezinu ko darīt. Asaras nāk acīs, bet man vēl visa diena priekšā ko strādāt. Nezinu, kur likties. :'-(
Palīdziet kāds ar viedokļiem un pieredzes stāstiem.
**
Mēs ar māsu esam pieaugušas un saprotam, ka šķiršanās ir neizbēgama, bet vairāk grauž tas, ka viņi nevar izšķirties kā normāli cilvēki :'-(

0
0

26.07.2017 09:38 |

Kikux7

220

Reģ: 17.08.2016

Pēc pieredzes saku - jo ātrāk izšķirsies, jo labāk.
Man pašai diemžēl ir gadījusies pieredze, ka vecāki nevar izšķirties normālā veidā. Līdz ar to cieta gan paši viņi, gan arī es ar māsu, jo bija jāklausās nemitīgos strīdos, kliegšanā. Par laimi, nekas netika mests vai sviests, bet bieži vien tie augstie toņi bija neizturami.
Jo patiesībā šajā gadījumā pat visvairāk cieš tieši bērni, ja tas ir jādzird vai jāredz. Mani vecāki tik izšķīrās gandrīz pēc vesela gada. Ja godīgi, neviens neko nav nožēlojis, arī man ar māsu pēc tā bija vieglāk. Tagad varam satikt abus vecākus, bet vismaz nav jāpiedzīvo tie stresi, raudāšana un viss pārējais.
Zinu, cik grūti tev ir, bet mēģiniet ar māsu varbūt parunāt ar viņiem mierīgi, paskaidrot, ka šāda šķiršanās neko nedod, tikai bendē visiem nervus.
Turies!!!

0
0

26.07.2017 10:09 |

TokyoDream

999

Reģ: 05.12.2016

Kikux7 es jau teicu, ja mums nav viegli uz to noskatīties. Mēs ar māsu dzīvojam atsevišķi no vecākiem. No vienas puses labi, jo neredzam visus tos skandālus, no otras puses es uztraucos par viņiem abiem. :'-(
Gribas tiešām, lai tas viss ātrāk beidzas. Labāk tad, lai šķiras un katrs dzīvo mierīgi savu dzīvi. Tā būtu vieglāk samierināties nekā noskatīties uz tiem kašķiem.
Lūdzu meitenes, vēl kādu pieredzi :'-( Es tiešām nezinu kur likties.

0
0

26.07.2017 10:13 |

Gvinevera

1828

Reģ: 05.03.2017

motivējiet un palīdziet lai ātrāk izvācas no kopējās dzīvesvietas tas, kurš dosies prom. nebūs zem viena jumta, būs mierīgāk, atdzisīs, varēs ar vēsu prātu sākt domāt.

0
0

26.07.2017 10:17 |

57days

17280

Reģ: 29.01.2012

Tu vai māsa, pagaidām paņemiet kāda no abām mammu pie sevis. Kopīgo māju pārdot, nopirkt vietā divus dzīvokļus, katram vecākam pa vienai, un dzīvot laimē un saticībā līdz mūža galam.

0
0

26.07.2017 10:50 |

TokyoDream

999

Reģ: 05.12.2016

Gvinevera cik man zināms, tad tiek meklēta jau atsevišķa dzīvesvieta.
Bet līdz tam arī var paiet laiciņš, tas mani biedē, jo viņi kā suns ar kaķi un pat vēl trakāk. :'-(

0
0

26.07.2017 10:51 |

TokyoDream

999

Reģ: 05.12.2016

57days man fiziski nav kur mammu izguldīt, par māsu šaubos, viņai ir mazliet tāds ego, ka viņa vispār tajā visā nelīdīs. Dažreiz šķiet, ka viņai vienalga. (t):-/
Pārdot dzīvokli nav variants, viņi dzīvo laukos un par iegūtiem līdzekļiem nav iespējams nopirkt divus dzīvokļus.

0
0

26.07.2017 10:53 |

57days

17280

Reģ: 29.01.2012

Zini ko, piepūšamais matracis šaurā istabiņā uz grīdas ir labāk, nekā plēsties un dauzīt stikla galdiņus. Man pazīstama dāma, kas jau sen izšķīrās, vēl joprojām stāsta, cik liels atbalsts tajā brīdī bija dēls, kurš paņēma viņu pie sevis.

0
0

26.07.2017 10:57 |

nikitinna

4593

Reģ: 29.01.2009

Zini ko, piepūšamais matracis šaurā istabiņā uz grīdas ir labāk, nekā plēsties un dauzīt stikla galdiņus.

+++
Paņem mammu pie sevis. Ja gribi, tad iespēju atradīsi.

0
0

26.07.2017 11:08 |

freya

4298

Reģ: 29.01.2009

57days ir taisnība. Citādi sanāk tāda tukša žēlošanās vien sanāk. Ja situācija ir tik kritiska, tad ir jācenšas palīdzēt. Ja Tu uzskati, ka Tavs tēvs tiešām apdraud Tavas mammas veselību un dzīvību, tad tiešām nopērc piepūšamo matraci un paņem mammu pie sevis vismaz uz dažām dienām, lai tēvs nomierinās. Vai abas ar māsu aizbrauciet pie vecākiem un uztaisiet ģimenes sapulci un mēģiniet palīdzēt vecākiem. Es saprotu, ka pieauguši cilvēki, pašiem būtu jātiek galā, bet, kā pati saki - mammai vāja veselība un var palikt slikti.

0
0

26.07.2017 11:16 |

Mincis

6750

Reģ: 16.01.2011

Ņau, ņau, ņau, mammai slikti, asaras pašai birst, darīt nezinu ko, bet, ņau, ņau, ņau, palīdzēt nevaru, jo vietiņas ņau...
Un vēl attaisnojums - māsas ego. Nu jā... (t)

0
0

26.07.2017 11:26 |

MissMia

2478

Reģ: 03.11.2016

Pārdot dzīvokli nav variants, viņi dzīvo laukos un par iegūtiem līdzekļiem nav iespējams nopirkt divus dzīvokļus.

A ko tad darīs? Šķirsies tikai juridiski, bet fiziski turpinās dzīvot vienā dzīvoklī un dauzīt stiklus? Ir jāmeklē risinājums.

0
0

26.07.2017 11:28 |

Duujaa

8847

Reģ: 12.04.2017

Būs skarbi, bet varbūt palīdz - jūs esat tomēr pieaugušas meitas, ne rīkoties nespējīgi bērni, kas knapi saprot, kas notiek, kur nu vēl, kāpēc. Jums katrai ir sava atsevišķa dzīvesvieta, viss nenotiek jūsu acu priekšā, jums ir iespēja palīdzēt. Kāds vēl māsas ego vai vietas nav? Un vienam no viņiem būs jāmeklē cita mājvieta, gan par to vēl kasīsies. Ja pat jāsauc policijai, vai tiešām izaugušās meitas, kurām ir kaut cik stabili dzīves apstākļi, nevar neko darīt? Raudāt var, oij cik ilgi, bet jums vismaz ir iespēja viņiem abiem kaut kā palīdzēt, ne būt bezspējīgām fiziski un iesprostotām arī garīgi mājās.

0
0

26.07.2017 11:50 |

TokyoDream

999

Reģ: 05.12.2016

Jā, jums taisnība. Laikam vienkārši šoks izsita no loģiskas domāšanas.
Piedāvāju mammai braukt pie manis. Viņa gan atteica, pateica, ka skatīsies pēc situācijas. Katrā ziņā teicu, lai brauc jebkurā laikā, ja pārdomā.
Ar māsu centos runāt un ieteikt to pašu, bet viņa pat neatbild uz maniem zvaniem un ziņām. Bet tas tā.
Par dzīves vietu - tētis meklē dzīvokli, kur palikt. Viņam ir kur iet, ir telpas kur apmesties. Mammai ir tikai dzīvoklis un viss.
Ļoti ceru, ka abi nomierināsies un nokārtos visu cilvēciskā ceļā.

0
0

26.07.2017 12:19 |

Antonello

433

Reģ: 06.12.2012

Atbalsti mammu, cik vari, šķiršanās karstumā pār viņiem valda emocijas un veselais saprāts atslēdzas.Ceru, ka Tavai mammai ir savi iztikas līdzekļi, darbs vai kas cits, kas viņai dod lielāku rīcības brīvību. Šis aspekts pie šķiršanās arī nav mazsvarīgs;-)

0
0

26.07.2017 12:42 |

Artemisia

284

Reģ: 18.04.2017

Man vecāki strīdējās katru dienu 25 gadu garumā.
To normālam cilvēkam, šeit kārtējo reizi grūti būtu atkal saprast. Tēvs vēl turklāt ir sieviešu sitējs. Un, sita regulāri un bieži.
Un, viņam beigās uzradās sieviete, kura Paldies Dievam viņu nocēla!!! Mamma vēl mēģināja cīnīties un noturēt tēvu, bet nu viss beigās beidzās labi!!!
Vispār vecāku šķiršanās bija mans laimīgākais dzīves posms!!!
Tagad mājās ir miers!!!
Man arī ar tēvu nekādu kontaktu nav ne tagad, ne kādu kontaktu bērnībā bija. Bērnībā pārsvara bija bail no viņa!!!

0
0

26.07.2017 13:19 |

miegalācis

511

Reģ: 13.06.2015

Man pašai diemžēl ir gadījusies pieredze, ka vecāki nevar izšķirties normālā veidā. Līdz ar to cieta gan paši viņi, gan arī es ar māsu, jo bija jāklausās nemitīgos strīdos, kliegšanā. Par laimi, nekas netika mests vai sviests, bet bieži vien tie augstie toņi bija neizturami.

man tāpat. visas šitās kopā palikšanas bērnu dēļ utt ir bulšits. es kā bērns būtu daudz laimīgāka, ja man nebūtu jāklausās tas viss,bet būtu pa mierīgo izšķīrušies, nevis gaidījuši, kad bērni lieli un tikai tad to darījuši - visi tā būtu bijuši laimigāki.
*
šajā gadījumā ņemtu vienu no vecākiem pie sevis, kamēr izskaidrojas līdz galam. viņiem arī kā pieaugušiem cilvēkiem nebūtu jāsūta bērniem bildes ar savu strīdu sekām, bet jātiek galā pašiem.

0
0

26.07.2017 13:30 |

Antonello

433

Reģ: 06.12.2012

Šausmīgi, Melnakakene:-( Grūti saprast, kā vārdā sievietes gatavas tā ciest. Man ir viena ir viena kolēģe, gudra, talantīga, izdarīga, un nevienam nav noslēpums, ka viņai ir visai vardarbīgs vīrs, turklāt ne jau kaut kāds degradēts dzērājs, viņš ir amatpersona vadošā amatā. Viņš savu sievu ir noteiktos apstākļos gan publiski izsmējis, grūstījis, un viņa reiz ir piedzīvojusi nervu sabrukumu. Tagad ar veselību viss viņai kārtībā, taču vīra uzvedība nav mainījusies. Mulsinošākais ir tas, ka publiski savu vīru visur slavē un tēlo paraugpāri. Turklāt nav tā, ka viņa būtu materiāli atkarīga no viņa, pati ir gudra un spējīga nopelnīt naudu. Nesaprotami un mazliet žēl viņas:-(

0
0

26.07.2017 13:37 |

Beibe.Marta

7682

Reģ: 31.01.2013

Tavi vecaki jr pieaugusi cilveki. Nerisini vinu problemas vinu vietaa.

0
0

26.07.2017 16:17 |

Artemisia

284

Reģ: 18.04.2017

Antonello
Mums ir tā, ka radi, draugi un paziņas par to vardarbīgumu neko nezina. Viņi visiem bija kā paraugpāris kādam vajadzētu būt.
Un, turklāt, viņam vēl ir alkohola problēmas, kuras notiekas katru dienu. Un, turklāt, viņam vēl ir tā, kad sadzeras, nāk virsū kaut kāds dullums. Vienreiz salauza mums mājās televizoru un ko tik vēl visu nav lauzis.
Es, zinu daudzus adekvātos dzērājus, kuri ir vēl normāli, kad ir tajā kondīcijā.

0
0

26.07.2017 16:31 |

Ieva294

2337

Reģ: 14.07.2014

Šķiršanās protams ir skumji utt, bet miljons plusi šim

viņiem arī kā pieaugušiem cilvēkiem nebūtu jāsūta bērniem bildes ar savu strīdu sekām, bet jātiek galā pašiem.

Atbalstīt protams, ka vajag, bet nelien risināt 2 pieaugušu cilvēku savstarpējās attiecības - tās ir TIKAI VIŅU darīšanas. Ja tev saka, ka nav kur iet, tad piedāvā savu dzīvokli, bet nebāzies divu cilvēku savstarpējās attiecībās. Cieni savus vecākus.

0
0

26.07.2017 17:22 |

Pievieno savu komentāru

Dieviete sarunas

Aptauja

Lietotāji online (35)