Dzīvnieki no patversmes

Noteikti paņem, ja ir iespēja. :-)
Ļoti sen draudzene bija paņēmusi sunīti no patversmes, ļoti mīļš un draudzīgs jau no mazotnes. Tāds pozitīvs gadījums.

Es gan neņēmu suni, bet kaķi. Paņēmu pieaugušu kaķi (2,5 gadi), nedaudz vairāk par gadu, būtībā pusi savas dzīves viņš sēdēja būrītī. Kad atvedu mājās bija tramīgs, baidījās no visiem trokšņiem, pirmās divas diennaktis neēda, nedzēra, negulēja...dzīvojās pa iedomātu kvadrātiņu. Otrās dienas rītā meklēja veidus, kā aizmukt no mājām. Tad laikam samierinājās, ka paliks.
---
Vēlāk jau sāka pārvietoties pa dzīvokli, bet tāpat baidījās no trokšņiem, neizpratni radīja saule, ēnas, īpaši vakaros. Tad palēnām sāka izrādīt interesi par logu, apkārtni un palika drošāks. Jau no paša sākuma uzvedas kārtīgi, zināja, kur var nagus asināt utt.
--
Ja runājam par izskatu. Spalva viņam ir palikusi mīksta un spīdīga (kad atvedu bija raupja), ūsas tagad ir garas un biezas. Nedaudz ir pieņēmies svarā (vajadzētu vēl nedaudz).
--
Ņemot vērā to, ka tik ilgi dzīvoja būrītī, ir ļoti sociāls un draudzīgs. Brīžiem kaķis parāda savu raksturu, bet laimīgi sadzīvojam. Patīk spēlēties, bet vēl vairāk izstiepties (tas, ko viņš nevarēja darīt).
--
Sākums bija ļoti grūts, bet tagad jau ir iejuties un jūtas laimīgs. :-)

Radiniece paņēma palielu suni. Suns bija apmēram 4 gadus nosēdējis patversmē, tā darbinieces teica. Ļoti draudzīgs pieķēries tikai viņai. Kad sanāk kāda izbraukšana bez suņa, tad ļoti pārdzīvo. Pie citiem pieskatītājiem neiejūtas, sēž pie durvīm vai kādā stūrī un gaida saimnieci. Citādi ļoti feins.
Man arī no patversmes suns, bet mazais. Ļoti jauks. Arī "atkarībnieks" :) staigā man līdzi kā aste. Mans suns ar veselības problēmām un vecs, tādu ņēmu apzināti, jo ir pieredze ar saviem vecajiem :) opjiem. Nu mīļš bez gala :-P.
Iesaku izvērtēt vai tik tā nav tāda mirkļa doma, jo diezgan bieži ved atpakaļ suņus uz patversmi, nespēj saprasties vai vienkārši apnīk suns.
Tev bērni ir? Ja bērni ir, tad prātīgi ar patversmes suņiem, jo ne visi ir draudzīgi.

Ja sadomā ņemt suni, tad no sākuma aizej pastaigājies ar suni vairākas reizes...dienas, tad tikai pieņem galējo lēmumu.Juglas patversmē man izveidojās vislabākais kontakts ar Meniju :) un Niku :)(t) , bet tie ir gados sunīši.

Mums arī bija suns no patversmes.
Rēja visu dienu. Kā no rīta sāka, tā vakarā beidza un naktī turpināja riet. Praktiski maz gulēja.
Visu laiku rēja. Pat tagad pēc tik ilgiem gadiem vēl citreiz liekas, ka viņš tūlīt sāks riet.
Sunim kontakts nebija ne ar vienu no mājās dzīvojošajiem, tikai ar manu mammu!!!
Mums nācās viņu iemidzināt, jo arī kaimiņi sūdzējās par riešanu!!!

Katrā ziņā tā riešana bija briesmīga. Naktīs nekad nevarēja izgulēties!!! Visu nakti deva vaļā ar savu riešanu!!!
Es, tagad sāku, domāt, vai man maz kāds te tagad tic, tam, ko es uzrakstīju!!!

Mēs gribējām paņemt sunīti no patversmes, bet saskārāmies ar baisu attieksmi un uzmetienu no patversmes darbinieku puses. Racionāli domājot, saprotu, ka dzīvnieciņi pie tā nav vainīgi, bet emocionāli, negribu vairs pīties ne ar kādām patversmēm.
Bet...Melnakakene, ceru, ka Tu esi trollis un dzen sviestu. (t)

jēga
Ko, Tu ieteiktu darīt, ja cilvēki būtu neapmierināti ar suņa nepārtraukto riešanu 24 stundu garumā???
Viena no kaimiņienēm par to mums sasita stikla pudeles pie sētas!!!
Nevienam tāpat nevajadzētu tādu suni. Atdošanas iespējas nebija!!!
Viņš pa tiešām rēja visu laiku.
Un, kas Tu domā, ka visapkārt ir kaut kādi normāli kaimiņi???

jēga liekas, ka tu runā par Juglas patversmi. :)

Mazu kucēnu var mācīt, lai nerej. Nevajag ņemt pieaugušu suni no patversmes, ja dzīvo dzīvoklī un nav pieredzes ar suņa audzināšanu!

Daenerys1
Mums iepriekšējie bija vācu aitu suņi. Kā komisārs Reksis. No draugu draugiem ņemti. Suņi bija ļoti mierīgi jau no mazotnes.
Pēc nelāgās pieredzes no patversmes, mums nav suņi jau kādu laiku. Un, izskatās, ka es nekad mūžā vairs tos ņeņemšu!!!
Kāpēc šis gadījās tāds ķerts nezinu??? Mēs viņu kucēnu mēnesi vecu paņēmām.

Mana pieredze ir tieši pretēja. Aizbraucām uz patversmi, zināju, kādu suni gribu un tieši tik tiešā veidā arī iesniedzu savas prasības-nerejošu, īsspalvainu,līdz celim, izteikti mierīgu un emocionāli stabilu, bet tādu, kurš gribētu doties garās pastaigās, sociālu ar kaķiem un cilvēkiem un galvenais senioru.
Braucu ar domu, ka noteikti tāds nu man netiks, jo prasības par daudz un par lielu, bet brīnumainā kārtā man piedāvāja apskatīt tikai vienu suņuku,kurš atbilstot visām manām prasībām. Apskatīju, izvedu pastaigā un sapratu-ir īstais, pietam, vēl kollija jauktenis, bet izskatās pat ļoti pēc kollija.
Ko es tiešām iesaku, saproti nevis ko vēlies, bet kāda esi pati, kāds ir tavs dzīvesstils, ko patīk darīt, ko ne. Ja patīk daudz staigāt, katru dienu vai katru otro, ne tikai vasarā, tad jāņem aktīvu suni, ja dzīvo dzīvoklī, labāk ņemt mazu un klusāku. Ir skaidri jāzin ko grib, kas ir atbilstošs tev un tavam dzīves ritmam un, iespējams, jārēķinās ar dažādu patversmju apbraukāšanu.
Dzīvniekam no patversmes var būt problēmas-bēg no mājām, neēd, neciešs bērnus vai kaķus, veselības problēmas.
Tas viss ir jāsaprot un jāizdomā, kā konkrētajā situācijā to varēs atrisināt.
Lai vai kā, mana pieredze (ar visām veselības problēmām), ir ļoti laba. Suns ir lielisks, gan pēc rakstura, gan izskatā. Es ņēmu Ulubelē.

Mēs ģimenē nekad nevarētu paņemt suni no patversmes, jo mums ir svarīgi, lai suns būtu tīrasiņu, ar visiem ciltsrakstiem utt., kuru attiecīgi pēc tam var izmācīt, jo ir svarīgi, lai suns sargā māju, ne tikai bezjēdzīgi skraida, rej un neko nedara.

lai suns sargā māju, ne tikai bezjēdzīgi skraida, rej un neko nedara

Praktiskie vienīgie mājas sargi (ja ar sargāšanu domā nelaišanu svešus cilvēkus pagalmā utml.) ir bezšķirnes, jeb jaukteņi. Iespējams, ir kāda suga, kurai arī tas ir raksturīgi (varbūt tie paši vācu aitu suņi, nezinu), bet tas nav vairākums. Izmācīts suns nebūs labs mājas sargs, jo, ja tiek plānota ielaušanās un ir zināms, ka ir suns, tad viņu ar tiem pašiem paņēmieniem var pielabināt. No pieredzes - labākie mājas sargi patiešām ir nemācīti bezšķirnes lauku suņi, kuri var skraidīt brīvi. Viņi ļoti labi apzinās teritoriju, bet veido to tik plašu, ka neviens nevar pat soli iespert tavas mājas ceļgalā bez nopietnām bailēm tikt sakostam. Kas arī ir absolūti normāli.

lai suns būtu tīrasiņu, ar visiem ciltsrakstiem utt., kuru attiecīgi pēc tam var izmācīt, jo ir svarīgi, lai suns sargā māju, ne tikai bezjēdzīgi skraida, rej un neko nedara.

Tāda pērle. :D Haha :D

so.so Jā, mums ir vācu aitu suns un tas ar savu darbu labi tiek galā, ir apmācīts pret visu, arī tiem taviem paņēmieniem. Diez vai tu vispār saproti, par ko runā, ja uzskati, ka prasts sunis tiks galā labāk par apmācītu.
Duujaa nesaskatu neko smieklīgu.

Pirms 3 gadiem paņēmām aptuveni 10 gadus vecu suņu puiku no Ulubeles. Saprotās gan ar suni, kas mājās bija pirms viņa, gan ar kaķiem. Un vispār foršākais suns ever. Protams, pagāja laiks kamēr viņš ar mums aprada un kamēr pierada pie domas, ka viņa cilvēks bija viņu nodevis - izmetis uz ielas ziemas vidū, adaptācijas periods bija kāds pus gads.
Tieši tāpat kā Sybila jau labu laiku iepriekš biju izdomājusi kādu suni gribu - vismaz 5 gadus vecu, liela auguma, aktīvu, labi audzinātu, tādu kas saprotas ar citiem dzīvniekiem. Mana suņa bilde un apraksts bija ielikts soctīklos un likās, ka būs īstais. Sazvanīju patversmi, aizbraucu pastaigāties un pēc divām dienām braucām pakaļ un vedām mājās.

lai suns sargā māju, ne tikai bezjēdzīgi skraida, rej un neko nedara.

:-D:-D piekrītu nederēs tādi kas aiz bailēm pārlec pāri savai sētai ja nu tajā kāds ienāktu

Arī mans suņuks ir no patversmes. Paņēmām viņu gandrīz 2 gadus atpakaļ un noteikti ikvienam ieteiktu labāk izglābt kādu "dzīves pabērnu" un iegūt sev lielisku draugu, nevis par katru cenu dzīties pēc ciltsrakstiem un atdot n-tos simtus eiro, bieži vien atbalstot ne pārāk godīgus biznesmeņus. Es paņēmu samērā jaunu suni, bet viņš vairs nebija kucēns, tāpēc atkrita visas čurāšanas istabās utt. Ļoti ātri pieradām viens pie otra un tagad esam teju nešķirami. Protams, sākumā bija dažādi niķi un stiķi, jo viņu neviens iepriekš nebija trenējis un uztvēris kā ģimenes locekli, taču viņš man ļoti apķērīgs un ātri visu apgūst.
Ja ir vēlme adoptēt suni, noteikti aizej uz patversmi, pastaigā ar viņiem un paskaties, ar kuru izveidosies labāks kontakts. Lai izdodas :-)

zajcheens
Ne jau ciltsraksti garantē mājas sargu. Tā ir ''tīra'' šķirne vienkārši, pārsvarā izstādēm vai pavairošanai tālāk pa lielu summu. Gribi teikt, ka visi ''parastie'' rekši un pārējie jaukteņi nesargā māju, bet ja ir ciltsraksti, tad sargās? :D Vācu aitu suņi jau dabiski nav klēpju suņi.