28 gadi

Radās sajūta, ka Tu gribi dzīvot rāmjos, ko izveidojusi sabiedrība.

daudz laimes dzimšanas dienā!

Daudz laimes dzimšanas dienā! (l)
Nebēdā,tā nav liela bēda. Viss kas labs nāk, lēni nāk. Neskrien ratiem pa priekšu. Viss Tev būs. Vēlāk nekā citiem - bet būs. Tapēc, kā saka - šņukuru augšā un tik uz priekšu ar pozitīvu skatu uz dzīvi. 8-):-P
Nevajag dzīvot rāmjos. Plūsti pa dzīvi uz priekšu, kā esi iesākusi, neiespringsti.
---

Radās sajūta, ka Tu gribi dzīvot rāmjos, ko izveidojusi sabiedrība.

+++++

Radās sajūta, ka Tu gribi dzīvot rāmjos, ko izveidojusi sabiedrība

Tas ir slikti? Miljoniem cilvēki dzīvo tradicionālu dzīves veidu un ir pilnīgi laimīgi.

Daudz laimes! :)
Eh, kā es Tevi saprotu.Man arī pēc mēneša paliks tik pat un jūtos līdzīgi.
Bet nu jau sāk iet uz labo pusi, sāku apjaust ko darīt. Eh, kā es ik pa laikam cepos un peros par to, ka nezinu ko iesākt, ar ko sākt u.t.t., bet jo vairāk es visu pētu un interesējos par pastāvošajām iespējām, jo arvien vairāk sāk palikt skaidrs ko un kā. Man gan šis viss karjeras jomā.
Veiksmi, galvu augšā un nepadodies!
Ja vēlies, vari man uzrakstīt vēstuli. Iespējams varēšu palīdzēt nomierināties un dot kādu padomu, jo izskatās, ka esi šī visa apjukuma sākumposmā, bet es jūtos tā, ka jau tuvojos apskaidrībai.
Lai jauka šī diena!

Miljoniem cilvēki dzīvo tradicionālu dzīves veidu un ir pilnīgi laimīgi.

Ļoti muļķīgs apgalvojums. Pirmkārt jau izteikties par miljoniem cilvēku, it kā viņus visus pazītu. Otrkārt, cilvēki valkā maskas. Un pat par tuvākajiem vari nenojaust kā viņi patiesībā jūtas. ;-)

Rūgts uz tiem 28! 8-) Novērtē to, ko jau esi sasniegusi, nevis to, kas tev vēl ir priekšā!

Ļoti muļķīgs apgalvojums. Pirmkārt jau izteikties par miljoniem cilvēku, it kā viņus visus pazītu. Otrkārt, cilvēki valkā maskas. Un pat par tuvākajiem vari nenojaust kā viņi patiesībā jūtas.

Bet pieņemt, ka visi valkā maskas un patiesībā grib būt cirkus mākslinieki vai ar vienu mugursomu apceļot DA Āziju ir totāli ok? Tāda pusaudža domāšana. Ņemot vērā cik miljardi dzīvo uz Zemes, tad, es tiešām esmu gatava apgalvot, ka miljoni ir laimīgi.
Nesaprotu kāpēc labais stils ir noniecināt izglītība 》darbs 》laulība 》bērni dzīvesveidu...

Ar šo jātiek galā un jāizmet no galvas domas par to citiem ir un man nē. Mācies nesalīdzināt jaunajā dzīves gadā un gan viss sakārtosies pamāzām. Būs attiecības, vajadzēs kāzas un bērnus un būs vēl daļa kas to bāzīs acīs. Un tā visu laiku.
Daudz laimes un lai izdodas justies laimīgai ar to kas Tev ir pašlaik un ar sevi! ;-)

Bet pieņemt, ka visi valkā maskas un patiesībā grib būt cirkus mākslinieki vai ar vienu mugursomu apceļot DA Āziju ir totāli ok? Tāda pusaudža domāšana. Ņemot vērā cik miljardi dzīvo uz Zemes, tad, es tiešām esmu gatava apgalvot, ka miljoni ir laimīgi.
Nesaprotu kāpēc labais stils ir noniecināt izglītība 》darbs 》laulība 》bērni dzīvesveidu...

Es neteicu, ka visi valkā maskas ;-)
Pusaudža domāšana ir Tev, ja vari apgalvot ko tādu, par miljoniem cilvēku. Cilvēka laime vispār ir stiepjams jēdziens.

Nesaprotu kāpēc labais stils ir noniecināt izglītība 》darbs 》laulība 》bērni dzīvesveidu...

Personīgi es to nenoniecinu. Man arī pa prātam ir tieši tāda ķēdīte.

Man 28 gados bija gandrīz identiska situācija, vienīgais bija augstāka izglītība un attiecības, bet karjeras zina svaidījos turpu šurpu un nezināju, ko iesākt! Tagad, divus gadus vēlāk man ir fors darbs( lai gan vēl joprojām šaubos vai tas ir tas, ko vēlos pasākt visu dzīvi) , iekrājumi, stabilitāte! Tev arī viss būs! No pieredzes saku, ka dzīve var manīties pa 180 grādiem burtiski dažu dienu laika! Un 28 gadi tiešām nav vecums, kad būtu jāuztraucas!
Daudz laimes dzimšanas diena!! :-)

Sveicieni dzimšanas dienā! :)
Kā es saprotu šīs tavas izjūtas. Liekas, ka līdz šim vecumam jau daudz maz jābūt sakārtotam pamatam dzīvē. Bet nekā no tā nav, un sākas panika.
Man šajā vecumā viss sāka brukt. Ap 25 gadiem likās, ka nu viss beidozt ir sasniegts un sakārtots - bija attiecības, dzīvoklis, izglītība, karjera. Likās, nu super, esmu iekārtojusies.
Bet 28 gados tas viss pilnībā sabruka. Attiecības izjuka. Zaudēju mājas. Sapratu, ka darbs man riebjas un vispār tā visa joma, ko izstudēju, nav tā, ko es gribu darīt. Biju pilnīgi sagrauta, iežmiegtu asti kājstarpē atgriezos vecāku mājās bez nekā.
Tā ir briesmīga sajūta, ka taviem vienaudžiem viss ir, vīri, sievas, bērni, mājas, nauda, karjera, bet tev nekā nav. Liekas wtf ko tu vispār esi līdz šim darījusi? Pa kuru laiku visi visu paspēja, bet tu neko?
Bet nu laiks ir pagājis vairāki gadi. Un tikai pēc 30 gadiem es satiku vīrieti un mēs apprecējāmies. Nopirkām savas mājas. Sāku nodarboties ar biznesu, kas man patīk. Un pamazām dzīve sakārtojas.
Ko es ar to gribēju teikt, ka dzīve ir viļveidīga. Vienu brīdi tev varbūt viss, bet otru brīdi nekā. Tas, ka līdz kaut kādai vecuma robežai nav sasniegts iecerētais, nenozīmē, ka tas nenotiks vēlāk. Bet arī tam nevajag pieķerties, jo vēl pēc laika arī tas var izzust un var nākties sākt cīnīties no jauna.
Veiksmi ;)

Nu, ko lai saku man nav augstākās izglītības.
Bet, ir biznesa plāns. Taisos to izstrādāt bez izglītības.

Diezgan daudzi patiesi, manuprāt, valkā maskas. Nemaz tik daudz cilvēku laimīgi nejūtas.
Un laime nav atkarīga no tā,vai būsi cirkus mākslinieks vai ģimenes tēvs ar daudz bērniem. Abi var justies kā laimīgi, tā nelaimīgi.

KAĶIS, tieši tā.

Man 28 gados bija gandrīz identiska situācija, vienīgais bija augstāka izglītība un attiecības, bet karjeras zina svaidījos turpu šurpu un nezināju, ko iesākt!

Nu tieši, tieši kā man šobrīd.
Laikam ir kāda 28 gadnieku krīze :-D
Bet es jūtu ka NĀK..

Paldies Jums par uzmindinrinājumu un motivāciju :-):-):-)

Nesaprotu kāpēc labais stils ir noniecināt izglītība 》darbs 》laulība 》bērni dzīvesveidu.

Nav runa par noniecināšanu. Taču daudzi šādu dzīvesveidu pasludina par vienīgo pareizo, un tas gan ir muļķīgi darīts.

Nesaprotu kāpēc labais stils ir noniecināt izglītība 》darbs 》laulība 》bērni dzīvesveidu.

Tas tomēr ir optimālais virziens. Neviens neuzspiež kādu no komponentiem.

Priecīgu 29īto :)
Ja sirds brēc pēc mājām - brauc! Tu neesi maza veca ņuņņa bez nekā. Darba pieredze, dzīves pieredze tak Tev ir :)
Esmu tepat uz vietas stipri līdzīgā situācijā, sapratusi, ka mana tā jau nesen izvēlētā karjera par ko tā priecājos, bija kļūda un liekas, ka nu ir pēdējais moments ko mainīt, lai ne tikai stāvētu stabili uz savām kājām, bet arī spētu iet uz priekšu, jo kaut kādi mērķi un vēlmes taču ir :)
Arī biju prom, atgriezos un tikai tad sapratu, cik smags bija tas akmens, kurš no sirds novēlās.
28 nav apokalipses sākums un tas (mūsdienās) arī nav pārpasaulīgs vecums. Man joprojām ir papilnam mūsu vienaudžu apkārt, kuri ir tādi paši apmaldījušies un draugu, kuri vēl kripatiņu vecāki nolemj sākt otrreiz - visu no jauna :) Lai izdodas! :)

Sirsnīgi sveicieni dzimšanas dienā!!
Manuprāt, nav vērts raizēties par to, ka noteiktā vecumā neesi apmierināta ar saviem sasniegumiem.. toties jauki būtu izdomāt rīcības plānu, lai pēc gadiem 10 nebūtu tā pati dziesma :) Mierinājumam.. arī man 28 gados karjeras lauciņà tik vien bija kā diploms kabatā ..bet dzīvē viss mainās ;)