Kā nomierināt satrakojušo māti,ja pašai jumts sāk braukt?

Sāc dzīvot savu patstāvīgu dzīvi, vai ar draugu vai viena, bet ne ar mammu. Nospraud robežas - izej uz kontaktu tikai tev vēlamā tonī un tikai pat tev vēlamām tēmām - "par to un to mēs nerunāsim, tādus un tādus komentārus un viedokli paturi pie sevis", ja neklausa un turpina, aizej, noliec klausuli, aprauj uz laiku kontaktu. Un tā katru reizi. Ar laiku vai nu izdresēsi, vai vai distancēsies. Tava mamma tevi, diemžēl, neciena.

sakrāju čemodānus,pateicu mātei,ka I'm outta here un aizbraucu atpakaļ pie drauga:-D

Apsveicu :D

Good, good. :)
Pirmais nozīmīgais solis sperts. :) Tagad tik nekāpties atpakaļ. ;)

Kāda bija mātes reakcija?

nikitinna,kliedza,sāka bļaut,ka viņai tūlīt būs sirdstrieka:-DNu come on,visu dzīvi nebija problēmu ar sirdi un tagad būs:-D

Turies. Esi stiprāka

Njā... traki, ka tā.. Turies!

Grozu kaa gribu, nesaprotu kadel padevies un atgriezies. Tu acimredzami nevari kaa mineji-aiziet neatskatoties un nekad neatgriezties. Jo atlika mammai tevi mazliet pasantazet un biji klat kaa likts.
Es ietu prom in punkts. Varbut tavai mammai dzili nepatik tavs draugs..

Palaidu garam,ka esi prom. Labi,ka notinies. Tagad gan gaidi, kaslimibas naks viena pec otras(t) Klausuli cel, bet tiklidz juti negacijas,saki, ka tev nav interese klausities,atvadies un liec nost. Iszinas dzes ara nelasot,nav ko bojat dienu. Par saviem planiem nestasti. Un ciemos ar atsakies braukt ja manipulee.

A kāpēc viņa gribēja, lai tu atgriezies? Cerēja, ka līdz kāzām dzīvosi pie mammas? :-D

MissMia,kam tad viņa virsū kliegs,ja manis nebūs?:-D

Tiešām traki, ka ir tādas mammas..

Pareizi darīji , ka aizgāji. Nevajag ļaut sevi pazemot. Un neklausies manipulācijās un visādās slimībās , kurās cenšās-centīsies vainot tevi. Tu neesi atbildīga par to. Un 22 gados dzìvot atsevišķi, tā ir norma. Tu neesi viņai parādā. Cerams neizdomāsi atgriezties.

Kā es Tevi saprotu tik līdzīga situācija, bet manā gadījumā tas bija tēvs.
Kad man bija 15. mamma pameta tēvu, jo bija nesaskaņas un tēvs bija pēc dabas egoists un gribēja spriest citu vietā, tādēļ māte vienā dienā sakravājās un vienkārši teica, ka mēs braucam prom ( t. es un viņa ), tajā brīdī es biju starā, jo gribēju mainīt vidi un sākt visu no sākuma, domādama - tak salīgs, bet mēnešiem ejot sapratu, cik tēvs ir depresīvs nolēmu, ka vienkārši padzīvošu ar viņu, tad man bija tie " pusaudža niķa gadi " un es visu vēlu uz mātes, jo tētis bija mans mīlulis. Bet mamma sagājās ar citu vīrieti, un es aizgāju pie tēva pasakot mātei, lai kāpj pati uz saviem grābekļiem un izcieš pati ko pelnijusi.
Ievācoties dzīvot ar tēvu viņš lika man darīt VISU. Nākot no skolas mājās es vienkārši stiepu mēli pa grīdu vairs nespēdama, bet tad kad pateicu, ka atgriezīšos pie mātes tēvs teica, ka nē viņš nespēj bez manis, viņš ar mani manipulēja, izrīkoja, un izkalpināja pēc sirds patikas. Tad man palika 17. un kā dzimšanas dienas dāvanu man uzdāvināja lidojumu uz Spāniju ar tēva bieznesa partneriem. Tēvs ieskatījās bieznesa partnera dēlā un nolēma, ka mums jāprecas. Es jau mīlēju citu puisi, bet ar to es beidzu šo ķēdi, vienkārši aizgāju dzīvot pie mammas.
Šobrīd man ir 22. un apsveicu tēvu svētkos tikai, jo pati jau esmu Rīdziniece :D un nav vēlmes satikties ar tādu tēvu.
Vienkārši pārrauj šo ķēdi, nav vērts kontaktēties ar tādu cilvēku. :)