Uzvārda maiņas jautājums

Un vispār,ja divi cilvēki mīl viens otru,vai tad uzvārdam ir tik liela nozīme?Ja mīl,tad sarunā visu.

marissa, es apradu tad, kad studēju un strādāju darbavietā, kur bieži nācās lietot savu uzvārdu dokumentos - rakstīju, rakstīju, parakstījos, parakstījos un pieradu. Arī tagad ārzemēs - visādi papīri jāaizpilda un jāparaksta - jau automātiksi viss aizgājis. Ja tik bieži nelietotu savu uzvārdu - man tas arī liktos svešs, bet sanāca tā, ka vīra uzvārdu lietoju biežāk kā savu vecmeitas uzvārdu savulaik.

? labprāt pārgāji vīra uzvārdā, bet lapbrāt aŗī nebūtu viņa uzvardā mmm, nebiebraucu!

Neons, neteikšu, ka maz esmu šo uzvārdu lietojusi, strādāju ar dokumentiem un tā, bet man līdz galam tomēr neaiziet. Nu nav arī tā, ka nezinu, kā mani sauc. :-D

Vēlos nomainīt tuvākajā laikā uzvārdu uz mātes uzvārdu un to paturēt pēc kāzām. Ar svītriņu starpā starp savu un vīra uzvārdu :D

Nu, kas tur ko daudz nesaprast, precējos, biju jauna, iemīlējusies, nedomāju par to, pieņēmu viņa uzvārdu, pēc laika sapratu, ka ne man tas uzvārds patīk, nedz arī varu īsti pierast.
Ja precētos šodien, no sava pirmslaulību uzvārda neatteiktos.

marissa, nez... izklausās tā, itkā ne jau vīra uzvārdā būtu kāda vaina (ja vien tas tiešām nav izteikti dīvains). Ņemot vērā, ka paspējāt izšķirt laulību un atkal apprecēties (ja es tevi nejaucu ar kādu citu lietotāju), mūžīgi kašķējaties par dīvainām lietām un bērnus negribat, tad jūs abi vnk esat "smagi gadījumi" un vairs nekas neizbrīna (nav ļauni domāts)... :-D Prieks, ka tomēr neskatoties uz visu backgroundu - jūs esat kopā, precējušies un viss jums tomēr ir visā visumā labi! ;-)

Tas ir garš krievu uzvārds ar daudziem mīkstinājumiem, latviskā vidē ir nemitīgas problēmas ar izrunāšanu un arī pierakstīšanu. Bet var jau būt, ka nepatikas cēlonis meklējams citur, ja tā, nemaz negribu to zināt. :-D:-D

Ja cita iespēja, kā tāda nepastāvēja pienemts un apmierina, tad kāda iepspēja uz ko citu? Saprotu, ka man mans uzvārds nav tikai prātā, aŗī sirdī, iepsējams arī senču saknēs, tapēc tā neesamības gadījumā gadītos izaukt to aiz refleksa un būtībā pie sevis tas nekur nepazustu. Sk ja saki, ka par to nedomājās tad un tagad izvēle neliekas tik gudra, ko tad var labot un vai vajag? Atkal apvienot uzvārdus, ko sāķumā negribējās? :-D

Nu tad gan tas var būt kaitinoši... :-/ marissa, es dažas reizes tā paskarbāk izsakos par tevi, bet gribu, lai saproti, ka paradoksāli - tu man tiešām patīc, lai gan es tevi uzskatu par sievieti, kura savas problēmas izdomā, ja to nav. Bet pāri visam - man vienmēr gribas pasmaidīt par tavu kārtējo "problēmu". :-D

Kāpēc gan vienkārši vīra uzvārds nevar likties ne visai tuvs un pieņemams? Ne jau vienmēr jāmeklē zemūdens akmeņi uzreiz, vienkārši marissa gribētu savu atpakaļ. Neuzskatu, ka tas uzvārds viņā tāpēc izraisa vēlmi pēc strīdiem vai ko. :D Raksturi atšķirīgi. :)

Un cik maksā dibināt jaunu abu uzvārdu? :-D zinu ka pāriet kādā no ģimenes uzvārdiem maksā dažus desmitus zem 100eur, bet kā ar pašu pa jaunam ieceltu?

Man ļoti patīk savs uzvārds, bet ja precētos tad noteikti ņemtu vīra uzvārdu kā otro , nekas cits neatliktu;-)

Man ir tā, ka no agras bērnības riebies savs uzvārds - garš, izteikti latvisks (visu mūžu esmu dzīvojusi "jauktā" sabiedrībā), manu uzvārdu pārprot un vienmēr brīnās. Mans uzvārds man ir traucēklis. Tāpēc pāriešu vīra uzvārdā, kas ir krievisks, toties īss un saprotams. Toties topošais vīrs brīnās, ka gribu pāriet viņa uzvārdā, viņam mans šķiet skaists un foršs. Ir vairākkārt piedāvājis, ka man jāpaliek savā uzvārdā. Es tā negribu, es no sākumskolas klasēm esmu sev pielaikojusi citus uzvārdus, vienu brīdi pat gribēju mainīt uzvārdu neprecoties, kad par kāzām vēl nedomāju.
Nezinu, ko darītu, ja man būtu skaists uzvārds, bet vīram - nē. Pieļauju, ja vīra uzvārds būtu Krivošejevs vai Pampālis vai kaut kas tamlīdzīgs, paturētu savu. Varbūt pat vienotos par to, ka abi pārejam pavisam citā uzvārdā.
Starp citu, interesanti, ka topošā vīra brālis precoties pieņēma sievas uzvārdu.

Ha atcerējos tēmu savu par bērnu vārdiem un kad man skaņas aspekts būtu visbūtiskākais, mazāk kultūra, nozīme u.c pazīmes. Tapēc smejos, ka kapāc gan sīko nesaukt par "Žileti", "Turbīnu", "Zebru","Kalnu", "Kobru" utt skaistas skaņas, :-D:-D:-D, bet nu tā ir man uz to iebildumi nav tikai cik tas ir iepējami likumiksi cits stāsts... un tai tēmā kā pirmais koments izkanēja, ka par vārdiem galvenais, ka sievietei patīk, :-D ar nav izlsēgts gan neizdomātu neko tādu kas ūber nepiesaistītu un abiem liktos liekams.

Esmu ļoti laimīga, ka valsti, kura precējos, nav pieņemts mainīt uzvārdu. Man savs vienmēr ir paticis un biju jau sen, sen izdomājusi to nemainīt! :-)

Esmu ļoti laimīga, ka valsti, kura precējos, nav pieņemts mainīt uzvārdu. Man savs vienmēr ir paticis un biju jau sen, sen izdomājusi to nemainīt!

choker, kur tas ir intereses pēc? :-)

Man ļoti patīk savs uzvārds. Nav latvisks, īss, vienkāršs, neesmu nekad nevienu ārpus ģimenes ar šādu uzvārdu satikusi (nu Latvijā neesmu). Vīriešu dzimtē gan stilīgāks, jo tuvāk orģinālajam, nekā ar sieviešu dzimtes galotni. Arī draugi skolas laikā vienmēr sauca uzvārdā nevis vārdā :-D
Bet uzvārds man ir no tēva, ar kuru nekontaktējos, tādēļ nekādas dzimtas vērtības vai vēl nez kas tur ar šo uzvārdu nesaistās. Dubultuzvārdu negribētu, jo nevaru iedomāties nevienu uzvārdu, ar kuru kopā tagadējais izklausītos labi.
Atliek cerēt, ka nākotnē vīram būs stilīgs uzvāds. 8-)
---
Manu paziņu lokā zinu vien vienu gadījumu, kad vīrs paņēma sievas uzvārdu. Nezinu gan kādēļ, vai tādēļ, ka sieva bija pēdējā dzimtā ar tādu uzvārdu, vai darba dēļ, vai tādēļ ka vīram bija krievisks uzvārds. Nekad pat neesmu iedomājusies pajautāt, jo katrs dara kā grib. Kas man par daļu.

Itālijā ;-)

Man savs uzvārds nekad nav paticis, tāds ir arī Bez Tabu vadītājai, skolā visu laiku jautāja vai viņa ir mana mamma :D Tas bija ļoti apnicīgi. +man nepatīk kā viņš skan. Tas ir vecvecmāmiņas pirmslaulību uzvārds, kuru pati viņa nomainīja, kad precējās, bet dēlam iedeva savu (nebija precējusies ar vectēva tēvu, kurš bija armijā vai kaut kur tur iesaukts).
Žēl, ka neiedeva vecvectētiņa uzvārdu, tas bija daudz skanīgāks un liekas, ka man daudz labāk piestāvētu.
Ja precēšos, noteikti ņemtu topošā vīra uzvārdu, gribas jau arī būt vienā uzvārdā ar meitu un topošajiem bēbjiem :)