Varu pastāstīt tikai par savām personīgajām izjūtām. Pirms apprecējos pagājušajā gadā, man kaut kā gan grieza ausīs, kad iepazīstoties ar citiem bijām viens otram "draugs" vai "draudzene". Pašai izklausījās kaut kā tā nenopietni un neatbilstoši, sevišķi, jo jau ilgi bijām kopā. Dzīvojam kopā, esam vairākus gadus kopā, jūtamies kā ģimene, bet jāsauc citiem par... draugu? Tas likās ārpātīgi neatbilstoši. Tagad jūtos TIK daudz labāk, kad ne tikai iepazīstoties, bet visās situācijās varam saukt viens otru par vīru un sievu. :) Tāda vienkārši laba, pareiza sajūta, ka tā jābūt. (l)
.
Bet noteikti neiesaku tavā gadījumā par to vēl uztraukties, nedomāju, ka tas liecina, ka nodomi nav nopietni. Galīgi nē. Atbilstoši situācijai un realitātei arī dēvē, kā tas ir pagaidām. Bet tas neliecina uzreiz, ka nemīl vai neplāno ko nopietnāku. :-) Vēl jo vairāk tādēļ, ka pati saki, ka jūti mīļumu un rūpes, drošības sajūtu ikdienā. Izklausās, ka viss ir kārtībā un viņam neliekas būtiski, kā pagaidām dēvēt - piekabinot to vārdu draudzene vai nē. Vīrieši par tādām lietām bieži neaizdomājas un nepiešķir pastiprinātu nozīmi. Bet, ja tas tomēr uztrauc, - es laikam gribētu ar viņu par to parunāt un vienkārši tiešā veidā noskaidrot atbildes, kāpēc uzrunā tā un ne citādāk. :-)