Naudas lietas

Arkaadija

V.L.K, jā, es gribu. BET tikai tad, kad būs nodrošinātas pamatlietas, kurām krājam tagad.

Interesanti, kur problēma? Gribi vairāk tērēt - pelni pati vairāk. Gribi vairāk tērēt, bet negribi vairāk strādāt/neproti vairāk pelnīt - meklē bagātāku vīru.
Vēl jau vari mēģināt laimēt loterijā, bet savādāk, kā zināms nauda no gaisa nekrīt...

Diskusija nav par to, kā pelnīt vairāk. Es vienkārši gribēju, lai padalās savā pieredzē, kā ir gājis ar krāšanu, kā ir izdevies iekārtot savu dzīvi utt.

kā ir gājis ar krāšanu, kā ir izdevies iekārtot savu dzīvi

Ģimeni dibināju 30 gadu vecumā. Līdz tam laikam strādāju pie materiāli tehniskā nodrošinājuma. Respektīvi - lai ilgtermiņa resursi (izglītība, darbs, NĪ) jau būtu, un īstermiņa resursi (auto, sadzīves tehnika) būtu operatīvi atjaunojami bez problēmām.

v35, nu es arī ģimeni dibināju 30 gados un līdz tam strādāju pie tā, lai būtu laba izglītība un darbs, kas tagad arī ir. Vienīgais NĪ gan neizdevās līdz tam laikam nopelnīt. Attiecīgi tas ir tagad aktuālais jautājums, nopirkts gan ir, bet vēl atlikusi visa iekārtošana.

Arkaadija
Nu labi, kā Tev palīdzēs informācija, ka kādam 25 gados ir pilnībā sakārtota dzīve ar visu drošības spilvenu gadiem uz priekšu, vienlaicīgi strādājot kā nigeram bez atvaļinājumiem un brīvdienām?
IMHO kārtējā trollīgā čīkstēšanas diskusija par to, cik ļoti gribās sēdēt uz 2 krēsliem vienlaicīgi, bet kā nesanāk...

Problēma ir tā, ka salīdzina sevi ar citiem, nemāk dzīvot un novērtēt savu dzīvi. Tā jau tiešām nav kvalitatīva dzīves dzīvošana, ja nepārtraukti sevi grauz par to ka draudzenes dzīvo un atļaujās it kā vairāk.
Un manuprāt, nevajag sevi arī pilnībā aprobežot, tas vairo neapmierinātību un tas nenāk par labu ne sev, ne attiecībām.
Tici, neviens vien cilvēks kurš maksā par īri, kredītu, auto ir iedomājies cik forši būtu par to visu nemaksāt, ja kāds mantojumā būtu atstājis, varētu katru mēnesi ceļot, pirkt drēbes, ēst restorānos, apmeklēt spa utt. Bet ko darīt, grauzt sevi par to, dzīvot mūžīgā neapmierinātībā, vai tad tā ir dzīve?

Var jau ēst katru nedēļu restorānos utt. un dzīvot pusremontētā vidē ilgāk. Var savilkt jostas, nolikt malā savas iegribas un ātrāk sakārtot visu sev apkārt. Tev pašai jāsaprot kas Tev ir svarīgāks pašreiz. :) es arī diezgan daudz atlieku krājkontā, bet man tas nerada galvassāpes, jo manikīru uztaisu pati, garšīgas vakariņas pati protu sataisīt un zinu ko pagatavoju un no kā..kino vakarus taisām ar draugiem uz projektora skatoties filmas, ikdienā staigājam daudz un braucam ar velo, Jogoju mājās (ietaupās nauda par sporta klubiem un tml.) Vienīgi naudu nežēlojam izbraucieniem un ceļojumiem.
Varbut mēģini atrast alternatīvas, kas Tevi iepriecina.

Labi, ka alga ir tik liela, ka var pusi atlikt! Ja Tevi tas mierina, mums ir līdzīga situācija - lielākā daļa ienākumu (kas nav mazi) aiziet tekošiem būvniecības un labiekārtošanas darbiem. Mēs pat uz Igauniju neaizbraucām, jo izlēmām tos 200 eur labāk ieguldīt mājā. Mēs ticam, ka pārskatāmā nākotnē paliks vieglāk - māja būs pabeigta un varēs brīvāk uzelpot.
P.S. pie manikīra gan eju :-D

Piekrītu, Vasaraszieds. Nav liela māka šķiesties ar naudu un dzīvot hruščovkā ar nolupušām tapetēm. Man darbā viena tāda jaunkundze. Viņai viss oriģinālajos brendos, pusdienas ēd krogos, auto jauns, bet īres dzīvoklis... Āaaaa, es tiešām nebiju domājusi, ka mūsdienās jaunieši tādos dzīvo.
Bet viņa tā arī noteica, ka to taču neviens neredz.
Kas nu kuram svarīgāks, es labāk dzīvoju skaistā vidē, bet lieki netērējos uz lietām, kas nav nepieciešamas. Kāpēc maksāt par dārgu manikīru, ja esmu piešāvusies to kvalitatīvi uztaisīt pati? Kāpēc pirkt jaunu kleitu, ja man jau skapī ir 7 gana labas? Kāpēc uzturēt dārgu auto, ja ar sabiedrisko vai pat taxi var braukt bez bēdu un "ietaupīt" tūkstošus? Un pusdienlaikā skriet līdzi citiem uz dārgu ēstuvi, ja mājās varu to pašu pagatavot lētāk un garšīgāk?
Protams, ir lietas, uz ko nedrīkst taupīt, zobus taču nelabojam paši, bet vajag optimizēt izdevumus, atmetot lieko. Jāatļauj sev sīkos ikdienas prieciņus, pavisam jau arī nevajag palikt par apsēstu taupītāju, bet nu pajautā sev, vai tiešām tev vajag katru rītu kafiju par 5 eur, ja par to sanāk vesela paka? Bet ja tā ir reize mēnesī, kāpēc ne?
Man patīk Sabīnes blogs A Year without shopping, var palasīt iedvesmai...

Tā kā drēbes katru mēnesi nepērku, uz manikīru un citām skaistumkopšanas procedūrām katru mēnesi neeju, tad man nekādas grūtības nerodas. Labāk iztikt bez tā visa, nekā attapties ar tukšu naudas maku.

Es negribētu sev visus materiālos priekus liegt. Cik tad tas manikīrs maksā? 15 eur? 20? Parēķini cik šādi tēriņi izmaksās gada laikā un apdomā, ja ieekonomēsi šo summu, cik ātrāk tiksi pie kārotās mantas. Un tad izvērtē kas ir svarīgāks. Piemēram, ja pie NĪ tiksi pēc 5 gadiem, bet ar manikīra apmeklējumiem pēc 5 gadiem un 2 mēnešiem, es noteikti neatteiktos no manikīra. Tas ir tikai kā piemērs, bet ceru, ka domu saprati. Dzīvot ilgstoši nospiestībā ir ļoti nogurdinoši. Bet ir arī jāsaprot, ka ir cilvēki, kas ir krājēji (ir arī patoloģiskie skopuļi) pēc dabas. Tādiem vienmēr liksies ka tērē pa daudz un, ka var iekrāt vairāk. Es teiktu, ka, ja jūties nekomfortabli, ir kaut kas jāmaina.

+++ Sugar. :-)

Jā, kā jau te minēja, vīrs maksā visus maksājumus, tāpēc atliek mazāk. Man ir tikai mani izdevumi, līdz ar to varu vairāk atlikt. Algas mums abiem līdzvērtīgas.

Ja vīrs sedz visus maksājumus un tu rūpējies tikai par saviem izdevumiem, tad kā ar pus algu var nesanākt manikīram un ctiem sīkumiem?
.
Es būtu ar mieru šādi dzīvot konkrēti zinot pēc cik ilga laika mērķis tiks sasniegts. Un, kā jau Sugar minēja, labāk krātu 6 gadus, nevis 5, un atļautos dzīvi arī pabaudīt.

Esmu izteikta krājēja, taču vīrs iemācījis uz naudas nesēdēt un izbaudīt arī dzīvi.
Apkārt daudz nebraukājam (spa, utt), tālāki ceļojumi 1-2x gadā, jo labāk patīk atpūta tepat pie Latvijas dabas, katru mēnesi apģērbu nepērku, jo skapis pilns ar drēbēm. Pašlaik krājam naudu savam dzīvoklim, paralēli remontējam esošo (dzīvojam manas māsas dzīvoklī bez īres maksas, taču ar norunu, ka to remontējam). Biežāk izejam paēst kaut kur ārpus mājas.
Esam iemācījušies iekrāt, taču arī baudīt dzīvi! :)

Es jau kopš aizgāju no vecāku mājām stipri krāju. Un varu būt gandarīta, ka tagad savos 30+ gados man ir gan savs dzīvoklis, gan skaists remonts, gan savs auto. Turklāt viss iegūts bez vīriešu palīdzības.
Kamēr citām... jā, pilns Instagram ar smukām bildēm, bet nekas viņām reāli nepieder.
Vēl šodien atceros piemēru, kad krāju gultai, biju jau sakrājusi 500 latus toreiz, un draudzene piedāvāja braukt ceļojumā, bet es atteicu par labu gultai :D Tā gulta man vēl šodien labi kalpo.

Es piemēram, neesmu bijusi ārzemēs. :-D
Cik man ir draugi turīgo cilvēku vidū, neesmu manījusi, ka kāds baigi pa restorāniem dzīvotos, vai drēbes pirktu, vai pa skaitumprocedūrām ietu.
Šitās lietas ir vairāk nabago cilvēku izgājieni - dārgas drēbes, ceļojumi, manikīri un pedikīri un vissa pārējās procedūras.

Mums kaut kā vienmēr ir par maz :D pēdējo gadu laikā it kā ienākumi ir palielinājušies, bet tāpat visu laiku sanāk izvērtēt prioritātes.
Tomēr jāsaka gan, ka augot ienākumiem, arī izvēlos vairāk lietas, kas man ir svarīgas. Piemēram, pusdienas vairs neēdu pa 2,3 eur, bet atļaujos apēst veselīgākas un gardākas lietas par 5-10eur. Manikīram un pedikīram mēnesī atļaujos 100eur, kam agrāk bija žēl. Drēbes , apavus, somas pērku dārgākas, bet retāk.
Mums ļoti daudz noēd izklaides, katrā weekendā mēs kaut ko daram , kafejnīcas, restorāni, izbraukumi, pikniki, grillēšanas terasē, kino, biljards vai boulings utt. Vienkārši nepatīk sēdēt mājās.
Bez ceļošanas arī nevaram, vismaz 1 vai 2 gadā tālāki ceļojumi un vismaz 1 vai 2 tuvāki tepat uz kaimiņvalstīm.
Tagad iešu atkal pie fizioterapeites un uz masāžām, parēķināju, ka tas mēnesī būs 300, 400eur.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, visu laiku nākas izvērtēt prioritātes, dzīvoklis joprojām ir nenobeigts, visas mēbeles joprojām nav sapirktas, kaut iegādājāmies dzīvokli jau vairākus gadus atpakaļ. Atliekam eksotiskos un dārgos ceļojumus, tikai pa Eiropu joprojām braukājam, un ar iekrājumiem arī švakāk , kā gribētos (t) Bet dzīvot gribu te un tagad, nevis gaidīt kaut kādu mistisku dienu, kad man kontā beidzot būs tik, lai pietiktu visam, ko vēlos ( šaubos, ka tāda diena pienāks :D )

atļaujos apēst veselīgākas un gardākas lietas par 5-10eur. Manikīram un pedikīram mēnesī atļaujos 100eur

Kur tik daudz var sanākt. Ko tad ņem pusdienās un cik reizes, tad maini manikīru mēnesī? Nagi pat nepaspēj ataugt. :-)

Man likās, ka es esmu apsēsta ar manikīru/pedikīru, taisu to salonā Rīgas centrā un naudu nežēloju, bet kā var savākties 100 eiro? Kā? Priekš kam? Man mēnesī max. ir bijis 55 eiro, vispār netaupot, bet kurā vietā var dabūt 100?

Atliek ienākt šajā forumā un kārtējo reizi ar prieku pārliecināties, ka dzīvojam tomēr vienā no ekonomiski attīstītākajām Eiropas valstīm :)