Ko vajag?

Es ieteiktu izglītoties par bērnu attīstību un psiholoģiju. Tas, vismaz man, šķiet viiiiissvarīgākais.
Rekomendēju Daniel J. Siegel grāmatas vai runas Youtube.

Ja vēss dzīvoklis ieteiktu tomēr sedziņu, vieglu dūnu, elpojošu. Otra mums bija vilnas, ļoti noderēja pa dienu sedzot, tad dūnu sega likās nevajadzīga, izmantojām tikai uz nakti. Man tā bunkeru izmantošana istabā, gultiņā šķiet dīvaina, asociējas ar pastaigām ārā.
Sognare.., bunkers ir šis https://www.mybabystore.cz/9245-large_default/lodger-bunker-fleece-american-fifties.jpg, dažādām firmām var atšķirties dizains, krāsas un materiāli.

Ledussirds dzīvoklī kā kuru dienu, reizēm ir auksti ļoti,reizēm nav gaiss:-D, aa, tiešām izskatās vairāk piemērots ratiem. Man draudzene ieteica aitas vilnas segu ņemt,ja ir auksti dzīvoklī.:-)

Arī iesaku palasīt par bērnu attīstību un psiholoģiju, palasīt info par to kā laika maiņa ietekmē bēbīti, ļoti noderīgi zināt.
Par krūts barošanu un vispār attieksmi pret maziem bērniem, visliktāko un nicinošāko attieksmi esmu izjutusi tieši no jaunām sievietēm (20-25 gadi) un bezbērnu pāriem.
Par grūtnieču palaišanu autobusā, bija gadījums, kad pilnā autobusā iekāpa grūtniece, sēž bars jaunu puišu, jaunas skolnieces un neviens neceļas palaist, bet es tikko braucu no ārsta (rentgena) zem zālēm, jo ārprātīgi sāpēja mugura. Palaidu to sievieti apsēsties un pati pusceļu ģībdama stāvēju. Pāris mēnešus vēlāk bija tāda pati situācija, tajā reizē necēlos un nelaidu, man tomēr bija svarīgāka sava pašsajūta, saprastu, ja vēl pilns autobuss ar veciem cilvēkiem, bet jaunieši, kas tikai pasmīkņā un turpina sēdēt tālāk. Kad pati biju grūtniece, nekautrējoties gāju klāt un lūdzu, lai mani palaiž apsēsties, bija kas palaida, bija arī tādi, kas izmeta frāzes, ka vecumdienās pasēdēšu :-)

Man būs novembra beigās (ļoti optimistiski decembra sākumā, neticu, ka tik ilgi sēdēs puncī :-D) arī ņemšu bunkeri ratiem, ar pirmo arī sanāca visu rudeni, ziemu staigāt kulbu ratos, bez bunkera, sedzām ar vilnas segu, bet, lai gan bija ļoti labs kombinezons, tomēr rokas pēdas vienmēr bija vēsas. Māsa teica, ka bunkeri viss esot silts un nav tik daudz kārtu jāvelk, jātuntulē bēbītis.

Es no savas puses varu tikai ieteikt nepārcensties ar pārāk daudz pirkumiem un dažādām ekstrām. Jo bērni ir tik loti dažādi. Kas man derēja ar pirmo, ar otro praktiski vispār nebija vajadzīgs.
Publiski esmu barojusi dažas reizes, ja nav bijusi pieeja barosanas telpai un nekad neesmu saņēmusi skatienus. Parasti vienmēr kārtīgi piesedzos un pa lielam man šķiet neviens nemaz tā ļoti nepamanīja, ka es baroju.
Daudzas lietas tu varēsi labāk saprast kad mazais būs klāt un nopirkt pēc vajadzības. Piemēram piena pumpis, knupīši, vannas utt visas ir lietas, kas var izradīties nevajadzīgas.
Vienīgi no savas puses piemetīšu, ja barosi pati ir labi nodrošināties ar krūšu ielikņiem uz kādu 4.,5. dienu, ja plāno doties pastaigā. Varbūt man vienīgai tā nelaimīgi gadās, bet ar abiem mazajiem īstais piens tā kārtīgi "uzpildījās" tieši pastaigas laikā ar kārtīgiem specefektiem uz apģērba. Ar pirmo tikai paveicās, ka bija ziema un mētelis, jo piena straumes bija līdz vēderam. Ar otro jau biju gudrāka un nodrošinājos laicīgi. Jo pirmās dienas pēc dzemdībām tev būs pirmpiens, kas ir nelielā daudzumā. Un aptuveni 3-5 dienā parādās "īstais" (baltais) piens, kas var sākt veidoties tiešām ar ļoti izteiktām, jūtamām sajūtām.

Vēl par barošanu,kā Jūs darījāt, teiksim mazais guļ,bet viņam takā būtu jāēd,Jūs modinājăt mazo,vai nē? Cik lasu,ka mazo jābaro ik pēc 30 min-1h.:-)

Sognare.., to jau pēc dzimšanas vēl atrodoties dzemdību namā sapratīsi, daži ir slinkāki uz celšanos un ēšanu, tie tad jāmodina, citi savukārt kā pulkstenis ceļas un pieprasa ēst. Ik pēc 30min - 1h ir par biežu, vidēji 2-3h, ņemot vērā, ka sākumā bērniņš ēd lēnām, tikai mācās, aizsnaužas, tad viena barošanas reize ievelkas uz 30min - 1h. :-)

Sognare, kas tie par avotiem, kas iesaka barot ik pa 30-60 min?!:-O

Kautkādā māmiņu kluba rakstā atradu:-D:-D

Es savējos nekad nemodināju. Bērni dzima pēc noliktā dzemdību datuma ar stimulāciju - stipri un labā svarā. Ja gulēja, tad ļāvu gulēt. Man neviens dakteris vai māsiņa ne reizi neieminējās, ka bērns būtu jāmodina. Vispār brīnos par šo metodi (atkal jau, ja bērns nav priekšlaicīgi dzimis ar nepietiekamu svaru vai kādas citas problēmas).

Cik apkārt paziņām dzimuši bērniņi, laikā, veselīgi utt. daļa arī ir gulētāji bijuši, kurus ir jāceļ uz barošanu, jo pirmajā mēnesī pat neiet runa par mazu svara pieaugumu, bet pat kritumu, jo ļauj gulēt. Pēc tam jau ieiet režīmā un viss bijis kartībā. Jāseko līdzi kā bērniņš attīstās, kā jūtas. :-)
Priekšlaicīgi dzimušus bērnus bieži vien sākumā nemaz nebaro ar savu pienu (varbūt vien pāris piles mātes piena), viņi dzīvo uz zālēm. Pēc tam baro caur zondi, tad ņem zondi nost un radina pie krūts, ja nav attīstīti zīšanas refleksi (šis var būt arī laikā dzimušiem bērniem) tad nāk mikrologopēds un strādā ar bērniņu, bieži šādi bērni nemaz neņem krūti un barot nākas ar pudelīti.

Visi bērni zaudē svaru pēc dzemdībām! Es nesaprotu, kāpēc dažas māsiņas un dakteri biedē jaunās māmiņas par šo un iedzen stresā? Pirmajās dienās ir normāli zaudēt līdz pat 10% no sākotnējā svara. Svarīgi, lai šis kritums apstājas šajās 10% robežās. Cik strauji pieaugs atkal - tas atkarīgs ne tikai no barošanas biežuma, bet kopumā arī no ģenētikas. Piem., izteikti tieviem vecākiem bērns vienmēr būs zem "vidējā" svara pieauguma u.tml. Un, kad mazulis beidzot guļ, tā ir svētlaime, kura māmiņai jāizbauda, nevis jāmodina un jāspiež ēst. (Atkārtošos, tas ir ja dzemdības ir visparastākās un bērnam nekas nekaiš).

Neons, par to, ka pirmajās dienās bērniņam zaudēt svaru ir normāli, ir saprotami, bet ir arī izņēmumi. Ne vienmēr šos izņēmumus noraksta uz iedzimtību. Un no māsiņu un ārstu puses tā nav baidīšana, drīzāk informēšana kā var būt un kam jāpievērš uzmanību.

Galvenais smuko maciņu telefonam nopērc:-D

Ladussirds, atkarīgs no māsiņas un ārstiem. Man ar otro bija tā, puika bija dūšīgs... Māsiņas tik nāca palātā un burtiski vaimanāja kā svars krīt, ka nu tik jābaro, daudz, daudz jābaro, vai kā svars krīt u.tml. Man stress, puika atsakās ņemt krūti, krūtis tukšas un mīkstas, es viņu tik ņurcu un spiežu, šis histēriski baudo, kož, neņem krūti ne pa kam... Mani tik turpina presingot - atnes pumpi, liek pumpēt, piena gandrīz nav (kā jau mēs visas zinām - pirmajās dienās tā ir ļoti maz). Māsiņas sašutušas - svars tak krīt un man nav piena?!?... Vai, vai, vai! Beigās atnesa maisījumu ar pudelīti un pierunāja mani to iedot... Nu i viss - par krūtsbarošanu varēju aizmirst.
A vēlāk, kad gājām uz pārbaudēm pie ģimenes ārsta, tas izpētot pierakstus tik noteikca, ka bija zuduši tikai 5% no svara, kas ir maz un nekāds risks tas nebija. Normāls svara zudums. Varēju mierīgi čillot un ļaut bērnam gulēt, gaidīt savu pienu un neuztraukties par svaru.
Pat ar visu to, ka man tas bija jau otrais bērns - pēdz dzemdībām man tāpat viss bija kā miglā un loģiski domāt bija grūti. Tāpēc arī pakļāvos panikai un stresam. Tagad tik saprotu, ka to nevajadzēja darīt un ir dusma uz med. personālu par viņu nekompetenci.

Sveikas!Te jau viss iepriekš ir pieminēts, kas nepieciešams. Taču no savas puses varu ieteikt kokosa maracīti mazulim, kas ir ļoti svarīgi, lai mazā muguriņa būtu taisna. Paši pirkām erti.lv, esam sajūsmā!!! 1) mugurai labi, 2) elpojošs un dabīgs materiāls. Varēja pasūtīt arī kokvilnas pārvalku, mitrumizturīgo pārvalku, kas ir īpaši ērti.