Kā sadzīvot ar radiem un draugiem

Nu kuram katram es to nejautaju. Ir draudzenes,kuram var jautat ari tadus intimus jautajumus. Nekaadu labumu no vinu berniem tiesam neieguutu. Tapec jau ari jazina, kam, ko driskt jautat.

Kā ar to sadzīvot?

Nav jāsadzīvo. Vienu reizi jānoliek pie vietas un viss.
Man pagaidām ar šo jautājumu viegli iet. Kad jautā, saku, ka vēl neesmu precējusies, un par to sākšu domāt tikai pēc kāzām. Jāpiemin gan, ka man ir 23 gadi, un mani izbrīna, ka cilvēki šausminās par to, ka šajā vecumā vēl neplānoju... (t)

Paši tuvākie man šādus muļķīgus jautājumus neuzdod, paziņām un vīra radiem vienkārši atbildu - es šobrīd negribu apspriest šo jautājumu - un viss, lai domā, ko grib. Netaisos strīdēties pretī vai nodarbināt prātu, domājot uzjautrinošas atbildes. Es šo jautājumu neapspriežu un viss, mainām tematu. Mani bieži saukā par dusmīgu vai nesabiedrisku, jo es bieži mēdzu atklāti pateikt - nē, mēs par to nerunāsim. Nu nav visiem jāzina, mans veselības stāvoklis, algas apmērs un tml. Ziņkārība nav pievilcīga īpašība, arī tad, ja tiek maskēta aiz nez kādām rūpēm un mega draudzības vai radniecības saitēm. Nekas no tā neuzliek pienākumu atskaitīties par jebko, kas notiek manā dzīvē, ja tas attiecas tikai uz mani, manu ķermeni, manu vīru, maniem bērniem etc.

Ja gribas, bet nesanāk, tad es saprotu, ka var šo jautājumu uztvert saasināti. Tad tiešām jāizdomā veids, kā pieklusināt pārējo balsis. Pārējās gan, nu liela muiža, sašutuma kalngals, kā kaut kāda pajautāja un kā pajautāja, kādā tonī un kādus vārdus izmantoja, vai, vai, totāli pārspīlēti. Pilnīgi vienalga, vai viņi domā, ka mazbērnus vajag, demogrāfiju celt vajag, pēc kāzām vajag vai vispār tieši man tagad vajadzētu, to es lemju ar partneri un viss. Atkarīgs, kā uzjautā, tiešām interesē, tad tas arī viss un miers, nedomāju, ka tagad visi speciāli staigā un domā, kā tik likt justies slikti. Var taču izdomāt, ko atbildēt, ne jau pirmais jautājumus, kādu negribas dzirdēt kādam indivīdam.

Cilvēki vispār tik netaktiski palikuši, pat sāku izvairīties no dažiem, māca mani ko man darīt atvaļinājumā, kā dzīvokli iekārtot, nu pilnīgi sviestainas lietas, kas viņus neskar, citreiz pilnīgi gandrīz līdz asarām. Nemāku smuki atbildēt, ja atbildu ko domāju, apvainojas.
Par bērniem gan savādāk, negribu, jo nav apstakļu, tā arī pamatā atbildu, pie reizes noliekot jautātāja dzīvesveidu, ka es nav pieņemami audzināt bērnus, ja dzīvesvietas platība nav pietiekama, ka nevaru uzgrūst vecvecākiem utt.

Nikola. oooo jā, tā tev piekrītu. Man tā dēļ pat ar māsu rodas problēmas, jo viņai dikti interesē manas finanses, kaut arī man par to dikti nepatīk runāt (t) Bieži uzsver, ka man vajadzētu darīt tā un šitā un nevajadzētu darīt savādāk, jo man taču finanses atļaujas bla bla bla... Besī reāli (t):-/

kad tad beidzot savu lūzni Tolmetā nodosi un nopirksi normālu auto. .. Tolmetā.. :-D:-D badass :D

Par šo tēmu bija anekdote. "Bērnībā, kad kāds precējās, tantes klapēja man pa plecu un teica: tu nākamā, tu nākamā. Tagad, kad redzu bēres, klapēju tantēm pa plecu un saku: tu nākamā." Nopietni runājot, uzbāzīgajiem pasaki, ka attiecīgo tēmu nekomentēsi un ka tā nav jautātāja darīšana, un viss. Pāris reizes vēl pajautās un pārstās.

Cilvēki vispār tik netaktiski palikuši, pat sāku izvairīties no dažiem, māca mani ko man darīt atvaļinājumā, kā dzīvokli iekārtot, nu pilnīgi sviestainas lietas, kas viņus neskar, citreiz pilnīgi gandrīz līdz asarām. Nemāku smuki atbildēt, ja atbildu ko domāju, apvainojas.

+++
Mēnesi atpakaļ vecāka kundze acīm dusmās zibot sāka lasīt morāli par to, ka vīrs pēc kāzām pieņēma manu uzvārdu (mums abiem tas likās smukāks) - cik nevīrišķīgi utt :D Es gandrīz uz pakaļas :D
Bet par tēmu.. Saprotu autori, ui kā saprotu. Jāmācās nekautrējoties šaut pretī un neņemt pierē.

Baigi jūs tas ietekmē, it īpaši tām, kas nevēlas bērnus, interesantās kompānijās uzturaties, ja to visu laiku bez pārtraukuma jautā. Jāmācās tikt galā, tāpat kā ar naudas jautājumiem vai ko citu, kas nu kuram nepatīk, tāpēc jau sarunāšanos neviens neaizliegs.

Jāmācās tikt galā, tāpat kā ar naudas jautājumiem vai ko citu, kas nu kuram nepatīk, tāpēc jau sarunāšanos neviens neaizliegs.

Bet padiskutēt cosmo par efektīvākajām atbildēm mums neviens nevar aizliegt. :-)

Man laikam pēdējā pērle, par ko man gribējās pateikt "go get a life" bija, kad viena draudzene uzzināja, ka precos un sāka man pārliecinoši skaidrot, lai netērēju naudu kāzu kleitai, lai obligāti pērku kleitu līdz 100 eiro un obligāti tādu, ko pēc tam varēšu vēl vilkt uz citiem pasākumiem. :-D Vienkārši WTF. :-D

Man laikam pēdējā pērle, par ko man gribējās pateikt "go get a life" bija, kad viena draudzene uzzināja, ka precos un sāka man pārliecinoši skaidrot, lai netērēju naudu kāzu kleitai, lai obligāti pērku kleitu līdz 100 eiro un obligāti tādu, ko pēc tam varēšu vēl vilkt uz citiem pasākumiem. Vienkārši WTF.

Kas tur tāds tik šausminošs, ka tik ļoti palicis prātā? :-)

Pacepties tak gribas :-D
Man vispār riebjas netaktiska jaukšanās manās lietās un vēl kad sāk manā vietā domāt kā labāk. Ne vienmēr jau sanāk smuki atbildēt.

Kas tur tāds tik šausminošs, ka tik ļoti palicis prātā?

Ka tā ir katras līgavas darīšana, manuprāt, šis ir ļooooti personisks un intīms jautājums. Precos vienreiz un man būs tieši precīzi tāda kleita, kādu vēlēšos ES. Tas būtu tas pats, kas klārēt man, ka anālais sekss vai homoseksuālisms ir man ļoti ļoti nepieciešams.

Ka tā ir katras līgavas darīšana, manuprāt, šis ir ļooooti personisks un intīms jautājums. Precos vienreiz un man būs tieši precīzi tāda kleita, kādu vēlēšos ES. Tas būtu tas pats, kas klārēt man, ka anālais sekss vai homoseksuālisms ir man ļoti ļoti nepieciešams.

Es piekrītu, bet atcerēties to tā kā baigo faktu un iesmiet, nezinu, nekas īpašs tur nav, manā skatījumā. Lai jau izsaka savus padomus, tāpat uzklausa katru dienu dažādus viedokļus, beigās pieņem savu. :-)

Bet nav jau jāuzklausa gan visi padomi, vai jāuztver kā saprātīgi. Vispār padoms un cenšanās iegalvot nav viens un tas pats.:-)

Man šitā bāšanās manā dzīvē ir no kolēģu puses. Kolēģes ( tantes gados) ļoti mīl mani, 26. gadus jaunu sievieti pamācīt kā dzīvot, kā ģērbties, ko ēst, kā ārstēties, utt. (e)

Tāpat vienmēr mēs nevaram noteikt, ko un kā otrs to ir domājis, uztveram vien pa savam. Negribu apspriest kaut ko vai klausīties domās par kādu tēmu, normāli to pasaku un nekādu problēmu nav bijis. Ar sapratni daudz var panākt. :-)

Vēl vairāk var panākt ar cenšanos nedot padomus, ja tos neprasa. Kas tā par idiotisku modi, visu komentēt?