Nezinu, ko gribu, laikam jau pajautāt, vai jūs kam tādam ticat vai esat saskārušās?
Sākās viss ar to, ka pirms gada un pāris mēnešiem man sapņos sāka rādīties mirusī omes māsa un brīdināt, ka ģimenē būs jāmeklē zārks, fonā mironis, var redzēt vīrieša kājas. Tādi sapņi kopumā bija divu - trīs mēnešu garumā kādi 5 vai 6. Pēdējā no tiem redzēju, kā mirst tuvs radinieks un parādās tā omes māsa un saka - šis ir tas zārks, kas jāmeklē. Piebildīšu, ka sapņi par nāvi man līdz šim ir izrādījušies pareģojoši, it sevišķi tādi, kas atkārtojas (pirms gandrīz astoņiem gadiem nosapņoju tēta nāvi, kas notika pēc dažām dienām... un citas reizes arī, tādēļ man bija pamats satraukties par tādiem brīdinājumiem.). Sapnī es jautāju tai omes māsai, kādēļ viņa mani biedē, viņa atbildēja, ka nebiedē, bet grib brīdināt.
Mani šie sapņi satrauca, tādēļ vasarā biju aizgājusi pie gaišreģes, pie kuras gāju atkārtoti, jo viss, kas pateikts iepriekšējā reizē pirms dažiem gadiem, bija piepildījies, arī veca cilvēka nāve ģimenē, u.c. Neteicu viņai savu "problēmu", bet viņa pati uzreiz man saka, ka redz, ka viens liels notikums būs *tuva vīrieša bēres ģimenē* UN ka man par to ir bijuši un vēl būs brīdinājumi, ka tas notikšot tuvāko divu gadu laikā.
Es sevišķi neieciklējos uz viņas teikto, jo man viss bija labi, un nedomāju par to, līdz pagājušajai nedēļai.
Es neticu klasiskajām māņticībām par spoguļiem, melniem kaķiem (tie man ļoti patīk), bet viena māņticība mūsu ģimenē ir saglabājusies, jo vienmēr ir piepildījusies. Ja logā iesitas putns, kāds ģimenē drīzumā mirst. Varbūt tie ir tikai māņi, nezinu, bet līdz šim tā ir bijis. Pēdējo reizi pirms tēva nāves pirms tiem gandrīz astoņiem gadiem.
Bet man logā ietriecās balodis pirms nedēļas, tad arī aizdomājos par tiem saviem sapņiem un gaišreģes teikto, jo tuvojas tas termiņš, ko viņa minēja. Taču tik daudz par to nedomāju. Bet pirms dažām dienām mamma zvana un saka, ka viņai arī tā noticis. Un šorīt raksta māsa, ka arī viņai šorīt logā ietriecies putns un nomiris... Līdz šim astoņu gadu laikā ne reizi, bet tagad 3x nedēļā. Vai sakritība?
Un pirms šī visa arī redzēju sapni, kurā minētais cilvēks pienāk klāt, nobučo uz vaiga un dodas projām, ar vārdiem, tad jau nekad vairs neredzēsimies, un pazūd miglā...
Loģiskais saprāts saka, ka sakritības, ka viss būs labi, un ka nevajag raizēties. Bet tāda ļoti neomulīga sajūta.
Vai jums ir bijušas kādas zīmes, kas beigās tiešām liecinājušas par kaut ko?