Pirmās attiecības .

Pirmās attiecības ne vienmēr sanāk tiešām nopietnas un vērā ņemamas. Ja tas skaitās, tad pirmās attiecības man bija 9. klasē - bet tur nekas nopietns nesanāca, nekāda iepazīstināšana ar vecākiem un nekas tāds. Tā vairāk bija tāda kā tuva draudzība - 2 reizes tik skūpstījāmies, jo abiem bija pirmā reize un neviens nevarēja uzdrošināties un abi baidījāmies :-D Beidzās tik pat ātri kā sākās - puisis pat pēc vairākiem gadiem kādā ballītē nevarēja paskaidrot, kāpēc "pameta" mani, teica, ka vienkārši negribējās :-D

Pirmās attiecības (kuras vispār ir vērts uzskatīt par attiecībām) man bija 15 gados un ilga 3 gadus. Ar vecākiem iepazīstināju pēc kāda pusotra gada.
Tās tādas interesantas atttiecības bija. Visu vilkām garumā, bet man šķita, ka esmu nenormāli samīlējusies. Mamma bija ļoti priecīga par to laiku jo vienmēr zināja ar ko esmu un nedauzos apkārt ar sazin ko.
Šķīrāmies divas reizes, abas reizes es tā gribēju jo puisis bija pārāk mierīgs. Es varēju darit ko es gribu un ar ko gribu, ar laiku nešķita, ka esmu viņam svarīga ar, protams līdz brīdim, kamēr pateicu, ka gribu šķirties. Viņš kādu gadu nespēja pārdzīvot un sāka arī dzert, ļoti mainījās, kļuva agresīvāks, pat pret nākamo draudzeni roku pacēla.
Būtībā neko nenožēloju, biju pie vietas vismaz trakajos gados. :-D

Pirmo puisi ar vecākiem neiepazīstināju, nelikās būtiski. Laikam nojautu, ka nav vērts. :D

Man bija 17 gadi :) Tās bija pirmās attiecības vispār un arī uzreiz nopietnas. Kopā bijām gandrīz trīs gadus un, jā visa mana ģimene viņu pazina :)
Vispār neko nenožēloju!

Pirmās nopietnās attiecības bija ar manu tagadējo vīru. Iepazināmies, kad man bija 18. Es vispār biju tāda, kam čaļi diezgan ilgi neinteresēja (vai arī ja interesēja, tad tad nebija abpusēji :D ).Ļoti ilgi neiepazīstināju viņu ar vecākiem. Kad viņš pirmo reizi brauca ar mani uz laukiem ciemos pie maniem vecākiem, es šausmīgi uztraucos :D

Ar tagadējo puisi man arī sākās pirmās nopietnās attiecības. Man bija tikai 21 gads. Iepriekš ar citiem tikai randiņi utt, bet nekas nopietns un ilgstošs.
Ar vecākiem iepazīstināju pēc 4 mēnešiem, savā dzimšanas diena. Grūti saņemtes bija, jo mamma man ļoti cimperlīga.
Pirmo pusgadu viņai viņš nepatika, vīlusies bija manā izvēlē. Ziemassvētkos jau sāka palikt labāk, pēc tam jau aizgāja...
Bet vēljoprojām uznāk piekasīšanās, kašķīši utt.

gāju 9. klasē, viņš bija mans klasesbiedrs, vecāki pazina, kā uzzināja, īsti neatceros, laikam pieķēra, ka skype čatojamies. attiecību sākumā nekādu buču nebija, pirmā laikam tikai pēc 4 mēnešiem, tad viņam aizgāja tā lieta un vajadzēja visu laiku, kas man sāka kaitināt. gadu bijām kopā, es pametu, jo man iepatikās cits (shame on me:-D). atlikušos 3 gadus vidusskolā bija grūti (īpaši pirmajā). no visiem, kas man bijuši/ir, pirmais laikam vislabāk ģimenei patika. ome vēl tagad priecājas par viņa mammas dotajiem puķu stādiem. :-D:-D:-D

la chocolatina, tieši tāpēc es nekad neesmu tikusies ne ar klasesbiedriem, ne domājusi par kolēģiem. Pēc tam kaut kā neērti būtu kopā uzturēties.
Piektajā klasē man mežonīgi patika viens klasesbiedrs, pateicoties manai draudzenei, viņš to uzzināja un mēs burvīgi pavadījām kopā Ziemassvētku diskotēku (diemžēl, pat bučas nebija). Pēc skolas brīvdienām uzvedāmies it kā nekas nebūtu noticis, bet viens uz otru skatīties izvairījāmies (nav ne jausmas kāpēc, bet mēs abi bijām samērā kautrīgi ). :-D

Atceros, ka pamatskolā ar vienu puisi mums bija baigās abpusējās simpātijas. Bieži vakaros sarakstījāmies ar īsziņām, tad nakamajā dienā skolā viens uz otru pat paskatīties nevarējām, tjipa baigi kautrīgie. :D Tad vēl atceros, ka viņa mamma manējai stāstīja, ka puiša māsas sastāstīja viņam, ka Pekai patīkot tādi puiši, kuri dara visādus mājas darbiņus, un tā arī tas nabaga puisis katru vakaru pieteicies traukus nomazgāt pēc vakariņām. :D Tad vēl bija tā Ziemassvētku diskotēka, kur abi dejojām pie katras lēnās dejas.(l)Neatceros gan kā mums tā visa padarīšana tur beidzās, bet nu jā. :D Vēl joprojām tās atmiņas asociējas ar dziesmu A-studio "Uljetaju" (viena no diskotēkas dziesmām) :D

27 gadi, nav bijušas attiecības, randiņš, skūpsts, apskāviens un sadošanās rokās. Tagad jau sen ir par vēlu.

27 gadi nav par vēlu.
Daudzām 18, 19gadīgām nav bijušas attiecības. Jāiet tik meklēt. ;-)

Nevajag nu liet, varbūt dažām ne daudzām. Un meitenei būt bez pieredzes nav nekas slikts. Vīrietim tas ir bez maz vai nāves spriedums, neviena tādu sūdu negrib.

Moustache, labāk pat necenties. :D

Labāk ir nevainīgs vīrietis, nevis tāds, kas ielīdis desmitiem meiteņu kājstarpē.
Matilde, zinu, ka nav jēgas, vienkārši brīnos par šī cilvēka šauro redzes loku.:-D

Nevar salīdzināt vnk nevainīgu ar tādu kas nav pat rokās sadevies.

Nevar salīdzināt vnk nevainīgu ar tādu kas nav pat rokās sadevies.

Nu pastāsti, kāda ir tā lielā starpība? :-D

Te viens cīkstulis pīkstulis sadē normālu diskusiju.

Nu pastāsti, kāda ir tā lielā starpība?

Vnk nevainīgam var būt liela pieredze ar pretējo dzimumu - randiņi, sarunas, skūpsti utt. Tādam kas nav pat rokās sadevies nav nekādas pieredzes, pat 12 gadīgam bērnam ir vairāk.

27 gadi, nav bijušas attiecības, randiņš, skūpsts, apskāviens un sadošanās rokās. Tagad jau sen ir par vēlu.

Tad sēdi te vien tālāk un nīdi par to,ka sen viss ir par vēlu , sēžot cosmo ,ne to vien nokavēsi. Vispār sāc kautko darīt, sēžot dienām comso un čīkstot ,nekas nenotiks.

Es te ienāku uz dažām minūtes. Un ko pie velna lai es darītu? Viss ir nokavēts.