Haha, vēl labāk - tagad vainīga esi Tu!? Nopietni? Tas ir visprastākais, vispretīgākais veids kā mēģināt novelt vainu no sevis - liekot pie visa justies vainīgam otram cilvēkam. Viņš ir tik gļēvs, ka, tā vietā, lai atzītos un pateiktu, ka jā, biju muļķis, piekrāpu, viņš visu atbildību par nodarīto uzgrūž uz Tevi! Par kādu piedošanu vēl var būt runa, ja vīrietis uzvedas nevis kā vīrietis, kurš māk atbildēt par to, ko izdarījis, bet kā puišelis, kurš ierauj asti kājstarpē un visā vaino draudzeni, jo viņš pats, nabadziņš, ir balts un pūkains! Zinu kā tas ir, kad jūtas ņem virsroku! Arī savulaik esmu piedevusi melus, krāpšanu tieši tā iemesla dēļ, ka sirds ņēma virsroku pār veselo saprātu. Paldies dievam, mēs tomēr aizgājām katrs uz savu pusi un tagad, kad pagājis laiks, saprotu, ka tas bija labākais, kas ar mani varēja notikt, tikai, diemžēl, tas viss varēja notikt ātrāk, ja es būtu domājusi ar galvu. Toreiz mana situācija bija teju vai identiska. Atklāju, ka tieku krāpta jau ilgu laiku! Attaisnojums viņa rīcībai? Es esot bijusi pārāk noslēgta sevī, pārāk daudz laika pavadījusi darbā, izturējusies pret visu pārlieku nopietni, savukārt tā otra vienmēr esot bijusi aktīva, forša un vispār ideālā sieviete. Tad tiešā tekstā pajautāju - nu, ja reiz tev, nabadziņam, bija tik slikti ar mani, tādu briesmoni, tad ko tu uzreiz negāji prom, pirms gulēji pa citām gultām? Ko mocījies? Droši vien tomēr bija labi, ka bija viena tāda muļķe kā es, kura vienmēr sagaidīja mājās ar siltām vakariņām un vēl finansiāli piedalījās mūsu kopdzīvē, maksājot pusi no maksājumiem? Klusēja, jo, acīmredzot, nebija ko teikt.
Nekad neļauj sevi vainot pie tā pie kā neesi vainīga! Pat ja viņam kaut kas Tevī nepatīk, priekš tam viņam dota mute, lai to izrunātu! Un ja kaut kas nepatīk, tad tā arī pasaki, šķiries un tad ej rezervē numuriņus, lai pa labi un pa kreisi ņemtos ar citām! Parādi savu raksturu, pagriezies un ej prom no tāda vīrieša, kurš nespēj izturēties kā vīrietis, jo vienīgais, ko māk, ir manipulēt ar sievieti un to krāpt!