Pirmā darba pieredze - uzreiz pēc vidusskolas beigšanas, neilgu laiku pastrādāju kebabnīcā. Tā kā tolaik vēl biju jauns, zaļš skuķis un pie tam ļoti kautrīga, darbs palīdzēja pārvarēt bailes no komunikācijas ar klientiem, kolēģiem. Pēc tam devos brīvprātīgajā darbā ārpus Latvijas un pēc tam, kad brīvprātīgais darbs beidzās, turpināju dzīvot bohēmisku dzīvesveidu, ar stopiem ceļot apkārt. Jā, mans CV izskatās diezgan bēdīgs, jo, ja neskaita to pirmo darba pieredzi un brīvprātīgo darbu, man tajā nav ko ierakstīt, taču, tai pat laikā, man ir prieks, ka tos dažus gadus veltīju tam, lai vienkārši baudītu dzīvi un jaunību. Tagad aiz muguras ir skaistas, foršas atmiņas, bet tai pat laikā tukšs CV ar kuru jāmēģina atrast darbs. :D