Pirmā darba pieredze

Manuprāt, jebkura pirmā darba pieredze ir laba pieredze - arī tad, ja tā ir slikta. :) Nu, kaut vai tāpēc, lai mācītos no savām kļūdām.

Jā, nevienu dienu neesmu strādājusi.

Profesore, man ogu lasīšana. :-) Un ravēšana agrāk. :D
Dianna, kā tā, uztur kāds cits tad tevi?

Neuztur, mums ir kopīgs ģimenes budžets. Es mācības šobrīd uzskatu par prioritāti.

Pirmais "darbs" jeb vienkārši piepelnīšanās veids bija ogu lasīšana vidusskolas laikā. Pirmais oficiālais darbs bija 21 gada vecumā telemārketingā. Tagad man ir jau gandrīz 24, visu laiku kaut kur gūstu ienākumus, bet nostabilzējusies vienā vietā uz ilgstošu palikšanu joprojām neesmu (s)

Pirmais nopietnais darbs bija uzņēmums, kurā sāku strādāt, mācoties 3.kursā. Un nostrādāju tur 6.5 gadus (nu labi 1.5 gadi pavadīti iekš BKA). Tikai tagad biju spiesta aiziet no darba, bet varu teikt, ka pieredze bija ļoti, ļoti vērtīga. Gan priekš savas, gan profesionālās izaugsmes.

Pirmais oficiālais darbs bija telemārketingā. Iepriekš, protams, visādas ogu lasīšanas un bērnu auklēšanas. Bet pirmā pieredze daudz iemācīja - gan kā saprasties ar vadību un kolēģiem, kā arī vispār komunicēt ar cilvēkiem. No tā laika esmu kļuvusi daudz atvērtāka un komunikablāka.

Aizmirsu pierakstīt - 18 gados, uzreiz pēc vidusskolas

Pati pirmā darba pieredze bija 14 gadu vecumā - ravēt puķes pie Operas, LU un Kronvalda parkā. :D Dobēs varēja atrast arī latus. Neko daudz par puķu nosaukumiem neiemācījos, bet tā kā jau ģimenes dārzā bija ravēts, nebija nekas baigi interesants vai sarežģīts. Tomēr bija atbildības sajūta, jo centra dārzi taču ir skaisti.:-D
Nākošajā gadā sāku gramatiski pareizi ievadīt tekstu, kas bija paredzēts žurnāliem un vienai mārketinga kompānijai. Tas gan bija ļoti interesanti, uzzināju daudz ko jaunu par populāriem uzņēmumiem un precēm. Lai gan neko daudz nevarēja nopelnīt (tie bija gabaldarbi). Ar to arī nodarbojos līdz 18 gadu vecumam un tad devos strādāt vietējā pārtikas veikalā, jo legālie darbi vakara maiņās gandrīz visi ir apkalpojošajā sfērā. :)
Domāju, ka jebkurš darbs ir vērtīgs. Tad, kad nepieciešams pastāvīgs darbs, tomēr ir labi, ja CV nav tukšs.

Pirmais darbs bija 18 vai 19 gados. Tur nostrādāju piecas dienas un aizbēgu prom :-D Vismaz sapratu kā tas ir. Pēc neilga laika sāku strādāt citur, tur nostrādāju ilgāk, hehe.

Kad mūsu vecākajai māsai piedzima puika, es bieži piestrādāju par auklīti, man pašai bija tikai 6 gadi un es pelnīju 50 santīmus stundā :D (man ar lielo māsu ir 16 gadu starpība).
Pēc skolas man bija jāparūpējas par suņiem, kaķiem, trušiem un govīm, kazām, ja abi vecāki bija darbā (tolaik viņiem bija maiņu darbi un darba maiņas dažreiz pārklājās).
Vasarā, lai tiktu uz upi peldēties, vajadzēja apliet dārzu, siltumnīcu vai kaut ko izravēt :D visbriesmīgākais ir ravēt zemenes.
No 16 gadu vecuma visas vasaras nostrādāju algotu darbu maizes ceptuvē uz pusslodzi, vasaru pēc vidusskolas jau varēju strādāt pilnu slodzi un strādāju 12h maiņās, arī naktī - es krāju lielo "piķi", lai rudenī sapirktu vajadzīgās mantas augstskolai. Augstskolā jau 1. kursā bija obligātā prakse, pēc prakses mani paturēja arī darbā uz atlikušajiem vasaras mēnešiem. 2.kursā pēc prakses tajā pašā uzņēmumā tikai citā pilsētā un filiālē, pieteicos darbā uz tur izsludināto vakanci, bet mani tur nepaņēma. Toties dažas dienas vēlāk, zvanīja un piedāvāja aiziet uz pārrunāt citā uzņēmuma daļā pavisam citam amatam, kura vakance pat vēl nebija publiski izsludināta... šajā uzņēmumā strādāju jau vairākus gadus...pēdējā laikā arvien biežāk domāju, ka būtu laiks kaut ko mainīt :-/

Apmēram 16 gadu vecumā biju privātskolotāja kaimiņu puikam. Dzīvoja blakus dzīvoklī, 1.klasē ar mammu klausījāmies, kā viņa vecmāmiņa uz viņu nonstopā auro par nepareizi izpildītiem mājasdarbiem, 2.klasē man piedāvāja palīdzēt tam puikam ar mājasdarbiem. Vispār gudrs puika bija, tikai nenormāli aizmāršīgs. Vecmamma zināja teikt kaut ko par dzemdību laikā gūtu traumu, bet nu nezinu. Gadu nostrādāju, gāja visādi, bet fakts, ka izglītojamais bija sekmīgs un mājasdarbi vienmēr izpildīti. :-D Maksāja man toreiz ļoti labi, par stundu sanāca gandrīz tikpat, cik manai mammai par pivātstundām, un mammai ir maģistra grāds pedagoģijā. Pēc gada mans skolnieks pārcēlās uz galvaspilsētu un darbs beidzās.
Bet pirmā oficiālā darba pieredze ar algas nodokļu grāmatiņu utt. man bija 19 gadu vecumā tajā pašā jomā, kurā strādāju joprojām (jau 8.gadu), tas ir diezgan birokrātisks biroja darbs. Uzņēmumu pamainīju, bet pat kolēģi palika tie paši vecie. It kā gribas kaut ko pamainīt, bet saprotu, ka varu mainīt tikai uzņēmumus, bet laikam vairs ne darba būtību.

Tad, kad nepieciešams pastāvīgs darbs, tomēr ir labi, ja CV nav tukšs.

Ja pieteikšos, piemēram, uz darbu bankā, diez vai viņi būs priecīgi un vērtēs augstāk pēc mana iepriekšējā darba maximā.

16 gados strādāju viesnīcā par istabeni, ļoti īsu laiku, atceros kā murgu, saimniecības vadītāja bija nenormālā, kliedza ne par ko cilvēku klātbūtnē, ilgi to neizturēju.

18 gados strādāju par oficianti. Tur guvu ļoti vērtīgu pieredzei, jo sapratu, ka esmu gatava oi cik cītīgi mācīties, lai tikai nevajadzētu šitādu darbu strādāt :D

Mana pirmā darba pieredze atvēra man jaunu pasauli, un šajā jomā joprojām darbojos hobija līmenī. Ieguvu arī labus draugus, ar kuriem joprojām komunicēju, lai gan pagājuši vairāki gadi.
Nostrādāju aptuveni gadu, taču, tā kā vienlaikus mācījos klātienē un strādāju arī uz pilnu slodzi, nācās iet projām no darba, jo abus vairs nevarēju apvienot.
Strādāju es ujjj daudz, bet man ļoti patika, un arī pelnīju salīdzinoši labi. Tāpēc savu pirmos darba pieredzi vērtēju kā 10/10.
Otrā pieredze gan bija briesmīgākā mūžā, bet pateicos, ka vismaz tagad zinu, pie kādiem psihopātiem nevajag strādāt, un cik ļoti es ienīstu ēnu ekonomiku. :D

up :-)

18 gados dažas dienas nostrādāju burgeru ēstuvē
19 gados nostrādāju mēnesi par brokastu viesmīli Vecrīgas viesnīcā, neilgi pēc tam nostrādāju pāris dienas Baskin&Robbin.
Laika posmā no 20-21 gada vecumam strādāju Annels atrakciju parkā, tur man patika, alga smieklīga, bet tur jau darbiniekiem bija sava shēma kā iet mājās katru vakaru ar vismaz pārdesmitiem eiro kabatā nelegāli, tā kā , diezgan patika, naudas bija daudz :D
22 gadu vecumā nostrādāju mēnesi apavu veikalā, ļoti nepatika.
Gadu nostrādāju loģistikas jomā.
Visi darbi deva pieredzi un saprašanu ko es gribu un ko nē, šobrīd baudu dzīvi, jo nauda ir tāpat un strādāt tagad negribu :D

Baskin&Robinnā aizgāju, jo , apmācības dienu pirms pirmās darba dienas ilga 10 minūtes, meitene teica, iemācīs visu darba gaitā, nākamā dienā es ierados un otra meitene neatnāca, visu dienu viena nostrādāju neko nesaprotot, bet kaut kā jau , otrā dienā atkal neatnāca meitene un es nostrādāju viena, tāpēc arī aizgāju, murgs :D

Fionna, diezgan skarba un murgaina pieredze izklausās. :D