Pirmā darba pieredze

pirmais pastāvīgais darbs 19 gados. ļoti ļoti vērtīga pieredze gandrīz 3 gadu garumā. un ne tikai profesionālas lietas iemācījos, bet "dzīvi"attiecības ar priekšniekiem (nomainījās 3 priekšnieki un es kā vienīgais darbinieks un pēdējais mani tā kā uzmeta) atbildību - vienīgais darbinieks, tātad no manis atkarīgs bija viss - no kafijas krājumu papildināšanai līdz arhīva skapju laicīgais pasūtīšanai un palīdzības meklēšanai kad pazūd elektrība birojā. :-D

Pirmā darba pieredze bija 18 gados, man nepatika un nepadevās darbs, ātri vien pati aizgāju. Pirmo nopietno (speciālista) darbu ieguvu 20 gados. Pieredze ir noderīga, jo es zinu, ko es noteikti nekad negribēšu un kā strādāt nevajag.

Biju pārdevēja - konsultante apģērbu veikalā. Ja nemaldos, tad 20 gadu vecumā tikai sāku strādāt. Vispār labas atmiņas, bet zinu, ka tādos apstākļos vairs nekad negribu strādāt - zema alga, pātraukumi īsi, jāatskaitās kad pārtraukumā vai uz tualeti gribās, citreiz baigā nīkšana, reizēm vēl stulbi kolēģi likās :D Bet kopumā bija forši, ja bija jāstrādā kopā ar savu draudzeni, ar kuru vēl šodien draudzējos, baigi smieklīgi vienmēr mums darbā bija :D Ak šī jaunība :D
Un katra pieredze ir noderīga, šī noteikti bija tomēr forša pieredze, nostrādāju kopā gadu un pa vidu jau biju vecākā pārdevēja :-)

Ja neskaita ogu un visādu citādi lietu lasīšanu, tad pirmais darbs man bija sveču ražotnē (pa vasaru) pēc 9.klases, nākamajā gadā - kafejnīcā (arī pa vasaru) un tā katru vasaru strādāju skolas laikā. Pēc skolas pirmais nopietnais darbs ieilga 6 gadus un kādas 4 reizes nomainīju profesiju, kurā strādāju.
Visi darbi bija vērtīgi, katrā koniemācijos un ātri kļuvu patstāvīga.

Nedomāju, ka jebkāda darba pieredze varētu būt izmests laiks. Mans pirmais darbs bija tiesā 20 gadu vecumā, nebija vienkārši, daudz bija jāatceras un darba bija kaudzēm. Nostrādāju pusgadu, tad atradu ko labāku. Bet tā noteikti bija noderīga un vērtīga pieredze.

Mana pirmā darba pieredze bija 16 gados-vasaras darbs veikalā.Nevaru teikt,ka tas darbs man baigi patika,bet tik un tā bija daudz prieka par nopelnīto naudu:-D

Mana pirmā darba pieredze bija 16 gados. Bet laikam jau pirmais darbs ir kā pirmais sekss, tikpat biedējošs, smags un nebaudāms.:-D

Bet laikam jau pirmais darbs ir kā pirmais sekss, tikpat biedējošs, smags un nebaudāms.

xanax, tiešām tik traki? :D

Oficiālais bija tikai 19 gados - veikalā uz vasaru. Tad bija zirgu staļļi, veikals, viesnīca. Visa pieredze laba un vērtīga.
Tūlīt būšu gadu nostrādājusi tā teikt patstāvīgajā darbā. Otrs ilgākais termiņš man bija 9 mēneši.

xanax, tiešām tik traki?

Jā gan, darbs nebija viegls.;-)

Mana pirmā īsta darba pieredze bija vasarā pēc vidusskolas beigšanas kafejnīcā. To par izniekotu laiku galīgu nesaukt, kaut vai algas dēļ. Un liels pluss arī, ka tur pavadītais laiks vēlvairāk lika saprast, ka nu visu dzīvu tur tik tiešām negribētu strādāt, ar vadaru bija pietiekami. :-D

14,15 pirmais oficiālais, vai nomests laiks, nekādā gadījumā jo pirmie personīgie ienākumi lai arī nelieli, bet pirmie, jo primārais sākumā līdzekļi :-), veidi ar laiku.

15 gados vasarā biju palīgstrādnieks puķu fermā. Neuzskatu to par vērtīgu pieredzi.
Oficiāli 21 gadā bija pirmais darbs. Turpat esmu joprojām. Pieredze unikāla, ir iets cauri ūdenim un ugunij. Ir pieredzēts ideāls priekšnieks un arī histēriski augstākās vadības izgājieni. Pa šiem gadiem esmu ļoti augusi.

Vispār ļoti agri, 13gados pirmais darbs bija Etnogrāfiskā brīvdabas muzejā, tur divas vasaras nostrādāju,tad 15gados chilli picā,16gados kebabs fix tur 2gadus nostrādāju. 19gados sāku strādāt medicīnas jomā. Katra darbā varēja gūt sava veida pieredzi. Piemēram brīvdabas muzejā iemācījos restaurēt dažnedažādas mēbeles,chilli picā ātri darboties ar nazi, kapāt zaļumus, smalcināt sipolus ātri,gatavot dažādus ēdienus(zupas,salātus),kebabs fix gatavot kebabus, apkalpot pircējus, apieties ar kasi. Nu un pēdējais darbs, strādāt ar ārsta biroju , sagatavot ordinācijas, uzņemt pacientus ,kārtot pacientu vēstures, sagatavot pacientu uz izmeklējumu ,operāciju,veikt katru mēnesi inventarizāciju . Jā un saprast,ka cilvēki var būt dažādi ar savām kaitēm ,problēmām, prast tās risināt,uzklausīt cilvēkus gan pārmetumos gan tāpat.:-)

Vasarās sāku piestrādāt jau no 15 gadiem. Pārsvarā strādāju apģērbu veikalos par pārdevēju - konsultanti. Ne brīdi nenožēloju, jo tomēr ieguvu vērtīgu pieredzi ne tikai darba jomā, bet arī attiecību veidošanā ar vadību un kolēģiem, darbs arī izmainīja mani kā personību, kļuvu patstāvīgāka un arī drošāka, nebaidījos vairs tik ļoti no cilvēkiem, jo tajā vecumā biju diezgan kautrīga.

Vidusskolā kad mācījos un vēl nepilngadīga biju strādāju privātajā bd par aukli. Bet tā pirmā oficiālā darba pieredze bija 18/19 gados, biju grāmatveža palīgs.

Nav darba pieredzes, ja neskaita brīvprātīgo darbu. Nekad nekur neesmu strādājusi, bet kaut kad plānoju laboties.:-D

Mana pirmā darba pieredze bija pārtikas veikalā, sāku uzreiz pēc vidusskolas vasarā, drausmīgi garas stundas, zema alga, gadījās ļoti daudzi augstprātīgi klienti, pat tādi, kas sūdzējās par lietām par kurām es neesmu atbildīga (ne mana nodaļa), haotiska vadība, kolēģes visas pāri 60, ar saviem tarakāniem, sabojāju muguru.
Bet tajā pašā laikā uzlaboju savu krievu valodu, savas komunikācijas spējas (ja iepriekš sevi nespēju iedomāties runājot ar cilvēkiem :D ), vispār sapratu kā tas ir saņemt savu (mazo) naudu, un kā arī ieguvu jaunus draugus ar kuriem bija visādi piedzīvojumi. Nostrādāju 1,5 gadu un aizgāju, jo garās stundas sāka ietekmēt studijas.

Dianna, kā tas iespējams? Sanāk, nekad dzīvē neesi strādājusi?

Duujaa, un kā ar Tevi pašu?