To ko Tu tagad izej cauri (pēdējais komentārs) - esmu pati izgājusi tam visam.
Izbaudīju skaudību no meiteņu puses, aizskarošus vārdus no citiem vienaudžiem.
Mainīties sāka 8.klasē, bet jau pavisam labāk bija ar 10.klasi, kad uz citu skolu pat aizgāju.
Tajā laikā sāku jau saprast kas esmu un ko gribu, citu viedoklim neietekmējos, sevi aizstāvēt iemācījos.
Es pieņēmu sevi, uz 19 gadiem sāka parādīties gurni, uzbaroties vairs nemēģinu, jo jūtos labi.
Ir tāda lieta, ka jaunieši un pieaugušie uztver atšķirīgi.
Protams, ir vēl frāzes dzirdētas par manu tievumu, bet pietiek, ka pasaku, ka tas no dabas un esmu laimīga. Tad sāk gvelzt cik forši man, ka varu ēst un neiet labumā. (Bet es ēdu ļoti daudz.)
Galvenais pieņem sevi un ignorē citu runas.
Tu jūties labi savā svarā? Ja nē, cita lieta. Bet manā gadījumā sanāca, ka mēģinot uzbaroties sāka parādīties smaguma sajūta, jutos draņķīgi.
Man ir 183 uz 57. Esmu vesela un jūtos ideāli. :)
Un lūdzu nemēģini sevi "uzlabot", lai patiktu visiem. Dari tikai priekš sevis.
Jo vienmēr atradīsies kāds, kuram būs ko pateikt ;)
P.s. Pateicoties bērnībai man tagad ir dzelzs raksturs un man tas gan palīdz dzīvē, gan patīk :)