Pirms diviem gadiem man bija nopietnas attiecības, kopā bijām divus gadus. Viņš mani beigās nokrāpa un aizgāja pie citas , sāpes un pāri darījumi vel jo projām ir gan prātā, gan sirdī.
Šobrīd vēlos attiecības ir vīrieši ar kuriem tiekos , taču nekas nopietns. Es īsti vairāk nemāku izrādīt simpātijas,rūpes. Uz katru vīrieti skatos ar aizdomām, ja nu ir tāds kā iepriekšējais un tikai mani izmantos , piemēram , seksam vai attiecībās krāps.
Kā , lai kļūstu pieejamāka , ne tik aizdomu pilna? Es šo mūra sienu , kas man ir apkārt vēlos nojaukt un kādu mīlēt , justies mīlētai nevis dzīvot ar sāpēm un aizvainojumu. Ar prātu sev skaidroju,ka man nevajag attiecības , ka šobrīd nav slikti , taču pati saprotu ka vēlos sev vīrieti blakus.
52
