Čau! Mana dzīve ir pagriezusies pavisam citā pozicija, nekā pirms nedēļas biju iedomājusies. ManAs attiecības beidzās, jā... Izklausas savādi ka es tā saku. Bet tās nebija dažu nedēļu vai mēnešu, tās bija pietiekami ilgas lai visa dzīve un iekdiena būtu saistīta ar viņu, pietiekoši jo mums ir dēls. Šo diskusiju veidoju jo esmu apjukusi. Nezinu ko gribu, vien to ka nevēlos vīriešus un gribu darīt un kusteties, negribu būt tur kur es esmu bet iet, darīt un smieties. Rakstu jo vēlos atrast kādu kas pamudina "eu celies! Braucam!" - uz piedzivojumiem un spontanām lietām. Ja tieši Tu tāda esi, atsaucies! Sadraudzēsimies! Varbut kas sanāks. Vai varbūt tev ir idejas ko es varetu darit, kur aizcelot kopa ar mazu berninu. Lai varu ikdienu pavadit pilnvertigi. Labprat arī paklausītos pozitīvā iznākumā. Varbut ikvienam attiecībās ir jāpiedzīvo šķirtais periods, lai atkal sietu kopā un būtu vel labāk? It īpaši ja abi vel jauni.
191
