Ja Sognares situācijā māja pieder viņas tēvam, tad nāves gadījumā būs tāda pati situācija kā Melongirl - mantos jaunā sieva un vīra miesīgie bērni vienādās daļās. Nekādi sievas bērni nemantos, ja vīrs nav adoptējis viņus. Nav svarīgi, kad māja ir iegādāta. Ja līdz tam izšķirsies, tad mantos tikai miesīgie bērni. Ja māja pieder Sognares mātei, tad mantos tikai mātes miesīgie bērni un jaunais vīrs, ja tāds ir. Ja māja pieder Sognares tēvam vai mātei un tiek uzrakstīts testaments, tad skatīsies pēc testamenta, kas mantos, bet tēva/mātes miesīgajiem bērniem ir tiesības uz neatraidāmo daļu, kas gan ir mazāk- puse no daļas, ko mantotu pēc likumiskās mantošanas.
Te daži panti, kas ievieš skaidrību par likumisko mantošanu:
391. Pēc likuma aicināti mantot:
1) laulātais,
2) radnieki,
3) adoptētie (173. p.).
392. Pārdzīvojušais laulātais manto no mirušā neatkarīgi no tam, kāds mantisko attiecību veids pastāvējis starp laulātiem laulības laikā.
393. Laulātais saņem bērna daļu, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem, bet, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir četri vai vairāk, — ceturto daļu.
397. Ja laulība šķirta vai atzīta par neesošu, tad bijušie laulātie viens no otra nemanto.
404. Mantošanas kārtības ziņā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras:
1) pirmā šķirā manto, bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot;
Ja ir testaments, tad:
423. Neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie.
425. Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. Šo daļu noteic pēc tā mantas sastāva un vērtības, kāds bijis testatora nāves dienā.
Bet, protams, nevar viennozīmīgi atbildēt nezinot visas situācijas peripētijas.