Vai bērns bija plānā?

Sognare.. Nedomā par skumjām lietām. Saprotu Tevi, ka tagad streso. Gad gaidīju nākamo, arī visu laiku likās, ka notiks tas pats un es nemaz to nezināšu un arī tik ļoti gaidīju tās kustības, lai vismaz pati katru dienu varētu pārliecināties, ka mazais dzīvs. Bet Tev jau tas bīstamais laiks ir sen garām :) Nekas ne no šā, ne no tā nevar notikt.

DorianGray, es arī tā gaidu pirmās kustības,:-) un ātrāk gribu turēt rokās mazo brīnumiņu(l)
Pēc pirmās grūtniecības lai izdotos otrā,daktere man tādu zāļu kursu uzrakstīja, divigel, utrogest, dekstametazon, D vitamīns,zivju eļļa,lecitīns, naktsveces eļļa ,magnijs, folijskabe,estrofem. Tad viss līdz 12nedēļai bija jālieto, izņemot utrogest,to.līdz 14nedēļai un vitamīni jālieto D, magnijs, c vitamīns,folijskabe, lecitins zivju un naktseveces eļļa vēl šobrīd ir jālieto. Vesels arsenāls:-)(s)

Kustības ap 20.nedēļu tā - piemēram, uzliek roku un tiešām var jau just?

Sognare, arī es aktīvi sekoju līdzi un pārdzīvojumu, ka pirmo reizi tā gadījās! Bet šekur reku jau 16.nedēļas!! Un viss būs brīnišķīgi :)) Domāšu labas domas!

Kustības ap 20.nedēļu tā - piemēram, uzliek roku un tiešām var jau just

Es arī prātoju kā tas ir kad jūt ka iekšā ir kādas kustības(e) ,draudzene stāstīja ka uz beigām bija riktīgi sperieni,ka varēja redzēt kā tajā vietā paceļas vēders:-D

Apple_pie paldies tev,tik jauki no tavas puses:-)

Duujaa, sākumā ir tā , ka var vienkārši just, ka iekšā kaut kas viegli viegli kustās. Cits cilvēks, uzliekot roku uz punča neko nejutīs. Vēlāk, tad gan. Man pastarītis bija no lielo bēbju gala - pēdējā grūtniecības mēnesī bija tā, ka reizēm izspīlēja pēdu ārā un varēja viņam kutināt :D

Duujaa, sākumā ir tā , ka var vienkārši just, ka iekšā kaut kas viegli viegli kustās

Tas notiek tā pēkšņi? Ej pa ielu un sāc just,ka kāds iekšā viegli viegli kustas vai guļot gultā ? Nebija tā,ka sabijies no pirmās kustības?:-)

Man uz tām 20 nedēļām bija sajūta,ka tāds burbulis vēderā atrodas, kā tāda Venden aparātā:-D grūti izskaidrot :-)

Sognare.., Darīju kā daktere teica - vakaros, kad ej gulēt, apgulies uz sāna un vari mēģināt kaut ko just. Es parasti ar vīru tā guļot tumsā katu ko paralēli pļāpājām un tad sāku kaut ko just. Sākumā tas tik tiešām ir ļoti viegli - kā taurentiņš vai kas tāds :)

pēdējā grūtniecības mēnesī bija tā, ka reizēm izspīlēja pēdu ārā un varēja viņam kutināt

Voouu, iespaidīgi, gandrīz vai neticami. :D

Citas saka, ka pēc ieņemšanas jau drīz jūt, vai ir ieligzdojies vai nav. Bet tas kaut kas cits laikam.

Duujaa puika piedzima garš, laikam tāpēc. Bet cik esmu dzirdējusi arī no citām mammām un man arī tā bija, ka pēdējā mēnesī viņi tur tā ņemas, ka reizēm var pat pamodināt mammu no miega un tā.

Zinu, ka pie ieligzdošanās var būt neliela asiņošana, ko visbiežāk notur par MR. Bet to tā fiziski sajust, nez vai. Tas varbūt drīzāk tādā intuīcijas līmenī.

Minciite, lūk, burbulis. Precīzāk vairs nevar pateikt.

Piemēram, ieņem bērniņu, kā var zināt, ka kaut kas nav labi, nebūs labi, jo pie ārsta jau uzreiz neskrien uzskaitē?

Nav protams jāstāsta personīgā pieredze, vienkārši, no kā jāuzmanās, cik ilgi, ja nav grūti pastāstīt?

Duujaa Man cik atceros daktere teica, ka nevajadzētu braukt ar riteni un iet karstā vannā vai mērcēt kājas karstā ūdenī. Nu un pārējās lietas jau ir atkarīgas no mammas dzīves veida. Ja jūtas labi un ir iepriekš sportojusi, to var darīt arī 1. trimestrī un tālāk jau skatoties kā pašai sajūtas.
Reizēm tādas viltīgas ir tās sāpītes, kad dzemde stiepjas. It kā kaut kur kaut kas iedur un pasāp un domā vai tas ir normāli vai kas slikts. Stipras, tiešām asas sāpes,protams, nevajadzētu ignorēt.
Par to kā sākumā zināt vai viss ir ok? To nezinu. Protams asiņošanas utt. uzreiz nozīmē kaut ko sliktu. Manā skumjajā gadījumā nebija nekā. Ar pacilātu sirdi devos uz 1. trimestra USG, kur pateica, ka sirsniņa nepukst. Bet to nevajag uztvert kā biedinājumu vai ko tādu. Retu reizi gadās arī tā. Nevajag skumjos stāstus projecēt uz sevi.

1) ļoti ilgi censonējām un gājām cauri neveiksmīgām grūtniecībām , tagad sagaidījām visbeidzot otro mazuli ;)
2) nē , sākumā ilgi izsargājāmies , bet , kad nolēmām tikt pie bēbja , gājām cauri ellei
3) visi bija plānoti

Citas saka, ka pēc ieņemšanas jau drīz jūt, vai ir ieligzdojies vai nav. Bet tas kaut kas cits laikam.

visās reizēs , arī neveiksmīgajās , zināju , ka ir ieligzdojies ;)
ir viena pazīme , kas vienmēr ir tad , kad notiek ieligzdošanās un nekad nav pie parastās otrās fāzes . Es nevaru līdz galam ievilkt vēderu , pēc ieligzdošanās momentāli dzemde tā kā palielinās un vēders izskatās piepūties . Tāpēc pēc manis var pateikt , ka esmu stāvoklī jau ļoti ātri :D
vismaz man šī pazīme ir vienīgā noteicoša , visas citas pazīmes - krūšu piebriedums , brūnīgi izdalījumi var būt un var nebūt ;)(t)

DorianGray, cik neparedzams un dzīvs ir viss process, bišķiņ bailīgi tā no malas.
Prieks, ka arī jums viss izdevās pēc tam, un bērniņi veseli. :-)