Pavarda kurinātāja

Jautaju, jo es visu to daru, viirs sen nav pagatavojis neko eest, un vel ienesu kadu naudu gjimene un nejutos noveerteeta. Sen vairs nav ne luudzu, ne paldies.

Uzskatu, ka manī nav iedzimis saimnieces gēns.
Ēst gatavoju tīri labi, bet tagad, kad jau dzīvoju viena un parasti vakaros nāku ļoti nogurusi, negribas to nemaz darīt. Dažreiz savācos tik daudz, lai uztaisītu sev pusdienas nākamajai darba dienai.
.
Tīrīt un uzkopt nevaru ciest. Bet man tas uznāk tā viļņaini. Ir periodi, kad daudz maz sekoju līdzi kārtībai un uzreiz visu aiz sevis novācu. Bet ir periodi, kad visu atstāju pašplūsmā un attopos tikai tad, kad vairs nav neviena tīra trauka. Nepatīk mazgāt grīdas, slaucīt putekļus, plīti šrubēt. Tādā ziņā lielu spērienu pa pakaļu dod brūtgāna esamība. Kad viņš brauc ciemos, vismaz viss tiek sakopts.
.
Drēbju tīrībai gan sekoju ļoti stingri un veļasmašīna man bieži griežas. Bet atkal nevaru ciest gludināt. Dažreiz drēbes čupiņā pie gludekļa pat mēnesi noguļ, kamēr man neievajagas.
.
Es laikam izklausos briesmīgi. Nu galīgi ne sievas materiāls :-/

Profesore, izklausies slinka :( lai brutgans to neuzzin.
Es 1x nedelja gludinu, jo tad sakraajas vairāk drēbju, jo katru reizi velkot gludinamo deeli deels diidaas ap deeli un rausta gludeklja vadu, radot biistamiibu.
Maja ir uzkopta un tiira, esmu kaartiibas miile.

Gatavoju, rūpējos par bērniem, kārtoju dzīvokli, piestrādāju un to visu viena, neesmu nogurusi, pat vēl laiks paliek pāri. Vīrs pārsvarā strādā līdz vēlam vakaram, tāpēc neko neprasu.
Bet es sev neko nespiežu, ja negribas gatavot, eju pusdienot ārpus mājām. Ja negribas kārtot, tad neko arī nedaru, man neviens par bardaku neko nepārmet.

Tiesa gan. Naska uz mājas kārtošanu es nu nemaz neesmu. Bet man ir principiālas dažas lietas - skapī vienmēr ir laba organizācija, arī kosmētikas kastītēs un virtuves plauktos :-D

Man patik rupeties par maajaam, par sevi un savu virieti. Man tas nak dabigi un ne nogurdina, ne besi

Bet man virietis ar loti chakls un saimniecisks, labi ari gatavo. Mes labi " sastradajamies"

Chikitita, bet kurš vainīgs? :)
Sievietes jau bieži vien pašas pie tā vainīgas. Gribas izskatīties labākas vīrieša acīs un tik baigi izrādās kā saimnieces, šmorē un māju pucē. Vīrietis pierod. Un tad jau neko mainīt vairs.
Es uzskatu, ka esmu laba saimniece. Bet viņš arī ir labs saimnieks.
Gatavojam abi. Viņš gatavo brokastis, es tur pat neiejaucos. Es vairāk atbildu par vakariņām, bet arī viņš palīdz, nav tā, ka pilnīgi viena.
Māju arī uzkopjam abi. Es vairāk atbildu par putekļiem un smalkumiem un veļu. Viņš ņem smagās lietas uz sevis, piemēram, grīdu mazgāšānu, miskastes iznešanu.
Bērniņš vēl tiek gaidīts, domāju, ka tad mazliet kaut kas mainīsies. Manā atbildībā vairāk būs bērns. Māja vairāk uz viņa.

Kad gribu, tad to visu daru. Ja negribu, neviens neko nepārmet.
--
Našķus gatavoju, jo tas man sagādā prieku. Ēst - tāpēc, ka tas jādara, sevišķi tagad, kad bērns jābaro. Bet, ja negribētu, tad vīrs ari varētu pagatavot kaut ko.
--
Putekļus lielākoties sūc vīrs, grīdas mazgā reizēm viens, reizēm otrs. Citādi man škiet, ka nekādi lielie darbi dzīvoklī nav jādara, lai dikti nogurtu.
--
Drēbes mazgāju es, bet, tā kā tās tikai jāieliek veļas mašīnā, tad neuzskatu to par kaut ko grūtu.

Es daru praktiski visu. Agrak celjos taisu brokastis, vakarinjas taisu, uz darbu nemamo taisu.Mazgaju, tiiru, viss man. Nenogurstu, bet chikstet nedrikst, man gribas lai otrs iesaistas, bet nekaa. Otrs uzskata ka 8h norukaa un maksa vairaak rekjinus

Galvenais ir vīrieti nepieradināt pie šādām lietām :-D
Tak vienkārši nedari to. Necelies speciāli agrāk, lai taisītu brokastis. Es ticu, ka patiesībā tev neviens to nespiež darīt. Tu vienkārši pati esi iedomājusies, ka to VAJAG darīt

Tu esi teikusi viņam to?
Mums bērnu nav, bet nu tā pārsvarā ar visu ņemos es, ja kaut ko palūdzu, izdara, bet pats īpaši neuzprasās, man arī tā labāk patīk, jo patīk visu tīrīt tā, kā man patīk. :D
Ja kādu dienu kaut ko negribu darīt, es to vienkārši nedaru, varu arī ēst neuztaisīt pat 3 dienas pēc kārtas, ja nav lustes vai pati esmu aizņemta darbos, tad mēs vienkārši aizbraucam uz veikalu un paņemam kaut ko. Nekādu pārmetumu nav.

Es daru praktiski visu.

Visu varbūt var prasīt no mājsaimnieces (tiesa, ja viņai ir bērni, tad gan ne).
Kur nu vēl no strādājošas sievietes.

Es uzskatu, ka sieva, arī, kad nestrādā, nav kalpone, un viņai nevar prasīt visu.
--
Pašlaik dzīvoju mājās ar bērnu, jā, daru lielāko daļu mājasdarbu, bet tāpēc, ka pati to vēlos. Ja esmu nogurusi vai negribu kaut ko darīt, tad mierīgi varu to nedarīt.

Tu taču tagad vēl stāvoklī esi:-/, es laikam spekulētu uz savu īpašo stāvokli un mēģinātu pamazām no tā visa atradināt.

Pag, tu gaidi bērnu un tāpat turpini pilnīgi visu darīt?

Nē, ja kaut ko negribu, tad nedaru. Es varu visu, bet, vai to vajag ir cits jautājums.

Manī laikam nav iedzīts tas padomju laika stereotips, ka sievietei jādara visi mājas darbi un vēl jāpelna nauda. Bet vīrietis tik strādā. Citādi drošvien, ja ir sava māja. Mēs abi gan gatavojam ēst, gan tīram dzīvokli.. Darbi netiek īpaši sadalīti, dara tas, kurš mazāk noguris attiecīgajā brīdī vai uznāk iedvesma/ir brīvāks no darbiem.. Un ja negribam gatavot, tad var aiziet paēst ārpus mājas un visi laimīgi.

Man patik rupeties par maajaam, par sevi un savu virieti. Man tas nak dabigi un ne nogurdina, ne besi

Man arī tāpat.
No rītiem ceļos 6-7, lai pagatavotu brokastis visiem. Uz vakara pusi gatavoju vakariņas tā, lai pietiek arī nākamās dienas līdzņemšanai uz darbu vīram.
Mājās nevaru ciest nekārtību, tāpēc grīdas, plaukti, skapji, virtuve un viss pārējais vienmēr ir kārtībā.
Lai uzturētu kārtību, ir svarīga laba organizēšana, kad katrai lietai ir sava vieta un visu novākt un izdarīt uzreiz. Traukus nomazgāju uzreiz pēc maltītes, neko nekrājot. Virtuves virsmas, plīti un izlietni nomazgāju uzreiz pēc darba pabeigšanas virtuvē. Gludinu uzreiz pēc sausās veļas novākšanas. Ņemot vērā to, ka gludināmu drēbju ir ļoti maz, tās ekstra 10min nekādu jūtamu apgrūtinājumu nerada nekā būtu tad, ja būtu sakrājusies vesela čupa. Man ir vēl rāpojošs mazulis, tāpēc grīdu uzsūcu 2x dienā, utt.
Nejūtos tā, ka mājas kārtošana atņem ļoti daudz laika. Kopā saliekot, tā varbūt ir knapa stunda visas dienas laikā, taču māja vienmēr ir kārtībā. Katrā ziņā, ciemiņi pie mums varētu ierasties jebkurā laikā un man nebūtu jāsarkst par to, kā dzīvojam. :-D
Mana mamma bija ļoti rūpīga mājsaimniece un mani ir radinājusi pie kārtības jau kopš sevi atceros. Lietu kārtība ir ikdienas dzīves norma.
Ar vīru man ir palaimējies, jo viņš arī mīl uzturēt kārtību un bieži pats piesakās nomazgāt traukus, nomazgāt terases grīdu, utt (kas man nerada sajūtu, ka man pēc kāda ir jāvāc, kā tas bija visās iepriekšējās attiecībās) un neuzskata, ka tas būtu mans pienākums.
Līdzīgi kā autore es gan arī gribētu, ka viņš gatavo, bet ēst gatavošanu viņš uzskata par veltīgi izmestu laiku un drīzāk mūs aizvedīs paēst ārpus mājām, nekā pats nostāsies pie plīts. Tāpēc viņš ir priecīgs, ka man patīk gatavot un neviltotu "paldies" saka joprojām pēc katras maltītes.

Pārsvarā visi mājas darbi uz mani, ēst vīrs praktiski negatavo. Izņēmums bija tagad, kad biju lauzusi kāju un pirmās nedēļas nevarēju nostāvēt pie plîts- tad tika man i brokastis gultā, gan pusdienas un vakariņas, trauku mazgāšana utt.
Parasti to visu daru es. Bet man patīk, protams kādreiz ir besis un nekas netiek darīts. Šobrīd arī dzīvoklis izskatās kā kara lauks, bet man vēl tas ģipsis un tāpēc grūtāk apdarīt visu. Jāsaņemas un jādara jau būs! :)