Kas tad vectēvam. :-D Sēdi un runājies! Bet ir tak cilvēki (konkrēti - meita un vedekla), kas tās svinības organizēja, plānoja, rēķinājās ar noteiktu cilvēku skaitu, pasūtīja galdu, kurām tāpat bija jāmaina trauki, jāvāra kafija, jāpiedāvā tas, šitais, jāaprūpē viesi, utt. Svinības bija mājās, ne kaut kādā restorānā. Ēdienu pietika cik negribi, bet nu.... man tas principa pēc liekas savādi, atbraukt neaicinātam uz jubileju. :-D Pie kam viņam dzimšanas diena bija citā dienā, svinības - 2 dienas vēlāk, sanāk, ka tie viesi nočekoja un brauca speciāli uz galdu, nu tur iekost, iedzert. Nu labi, ja tev mīļam skolotājam ir jubileja, aizbrauc, apsveic, ņemot vērā Latgales viesmīlību, tev piedāvās kafiju, OK, pasēdi 20min, viss. A te notusē 3h. :-D Pamatdoma tāda, ka redz kur, neesam jūs aizmirsuši, atceramies par jums! Mans draugs saka - būtu labāk atcerējušies ziemā, kad sniegs jāšķūrē. :-D