Duujaa - manā uztverē arī attiecību ziņā eksistē tādi paši kritēriji kā jebkurā citā sfērā. Nu, piemēram, cilvēks grib būt labs programmētājs, ar gaišu galvu, taču viņam ir ļoti slikta redze un ilgāk pie datora kā 10 min nevar nosēdēt. Teorētiski viņš it kā atbilst šim amatam, bet praktiski strādāt būs ļoti grūti. Vai kaut vai par sevi - no 5.klases aktīvi spēlēju florbolu, viss bija, gāja uz augšu, mērķēju uz visaugstāko līmeni. Viss it kā bija kārtībā - laukumu labi pārredzēju, spēles IQ bija, sapratos ar komandas biedriem, taču roku veiklību, lai kā censtos, vajadzīgajā līmenī uzdabūt neizdevās. Tad paliek izvēle - vai nu darīt kaut ko tāpat, vai darīt ko citu.
Arī attiecībās, teorētiski katrs var būt attiecībās, saieties ar tādu, kas ir galīgi izmisis (dzērāji, cilvēki no nelabvēlīgām ģimenēm utt.), taču kurš normāls/a to gribēs?