Bērnu pavadas

Esmu tādas redzējusi ielās jau pirms gadiem 15 , ļoti brīnījos un pat nosodīju tās mammas , ka savus bērnus uztver par dzīvniekiem . Kad pašai mazais parādījās , domas mainījās . it sevišķi , ja vēl 2 vai vairāk bēbji , tad vispār atsevišķās situācijās pavadas ir ļoti noderīga manta .

Stulbums. Padomā labāk kas bērna galvā notiek, nevis par savu iedomāto ērtību...

Ja bērns ir hiperaktīvs vai vienkārši ļoti aktīvs - atbalstu pavadiņu lietošanu. Pašai ir bijis tā, ka jāpieskata superaktīvs mazais, bet pat tad, kad gāja pie rokas, vnk paņem un atlaiž roku, uzreiz bēg prom pūlī. Pat tad, kad tu vienkārši ar viņu runājies. Pagaidām mana pat staigāt nemāk, nemāku izvērtēt kāda viņa būs. Ja būs skrējēja prom, tad pavisam noteikti apsvēršu pavadiņu iegādi. Labāk, lai pavadiņā nekā mans bērns kkur aizbēg.

Laba "palīgierīce" bērnu drošībai. Man primāri ir, lai mans bērns nepaskrien zem mašīnas vai neieklīst pūlī, nevis kā tāda pavadiņa izskatās no malas. Bērnam tajā vecumā arī vienalga ar kādiem palīglīdzekļiem tam tiek kaut kas aizliegts... ;-)

Mans puisītis nesen iemācījās staigāt - tagad jūra viņam līdz ceļiem, kā esam ārā kājām, tā uzreiz gatavs skriet uz visām debespusēm. Es pat brīžiem apsveru iespēju iegādāties līdzīgu pavadiņu.

Man tas liekas mega dīvaini. Un es laikam vairāk piekrītu Caloo, bet, nu, kad pašai būs bērni, varbūt domāšu citādi attiecībā uz šo. :D

Kāpēc nevar vienkārši turēt bērnu pie rokas?

Kad pirmās reizes šādas pavadas redzēju, domāju, ka tas ir kaut kas super dīvains. :D Tagad uz to raugos mierīgāk, bet zinu, ka maniem bērniem tādas nebūs (bet, kas zina).

Man ar meitiņa maza un skrien ļooti, patiesībā biju pasākumā un neviens bērns tā neskraidīja ka man meitiņa, varbūt nebij novākušies, bet domāju ka tagad bērni ir ļoti aktīvi, un viņi neskatās kur mamma, par mammu aizmirst, līdz ko izraujas no rokām bēg! Šī laba uzparikte ejot kaut kur pilsētā, lai nepaskrien zem auto, vai vietās kur daudz cilvēku, lai neizraujas un nepaskrien kādam zem kājām.

Kordelia, laikam neesi ar mazu bērnu gājusi pie rokas.. :D

Es esmu gājusi pie rokas ar mazu bērnu :) Tāpēc arī zinu, ka tas ir vislabākais un vienkāršākais risinājums, jo bērns ir ie rokas un nekur nevar aizskriet.

Šī pavada ap roku neizskatās nemaz tik traki. Saprotu, ka vairāk situacijām kad bērns izraujas vai brīdim, kad jāatlaiž roka uz brīdi. Man paziņa no UK atbraukusi un bērnam to pavadu sprauž pie jakas pie pakauša, tas gan man liekas jocīgi. Un piedevām ne jau cilvēku barā, bet laukos ejot ārā. Man jau liekas, ka tur bērnam nav iespējas nemanītam savārīt ziepes.

Es esmu gājusi pie rokas ar mazu bērnu

Cik mazu? Un vai savu?:-D
Jo ir atšķirība vai bērns iet ar mammu pa ielu/veikalu vai kādu, kam iedots pieskatīt/auklēt utt. :-P

Kordelia, viņi māk izrauties. Ja tu vienkārši ej turot aiz rokas, tu taču neturi stingri. A tur viens moments un prom ir.
Man likās sakarīgās tās, kas ir piestiprinātās mugursomām.
Piemēram šī

Nē, ne ar savu. Esmu gājusi pie rokas ar dažāda vecuma bērniem, līdzko viņi sākuši staigāt un līdz skolas vecumam. Man 2 krustbērni. Tas ir kāds kontroljautājums? :)

Nūū, nezinu. Man arī bija traki aktīvs bērns, bet nu nekad nav bijusi doma par šādu rīku. Vienmēr acis plati un uzmanu. Pa šoseju vai kraujas malu staigāt negājām. Bērnu laukumos, parkos neredzu jēgu tādu lietot.

Nu, man domas pirkt šādu nebija, bet nenosodītu, ja redzētu. Ticu, ka ir pietiekami labs iemesls, lai šādu izmantotu.

Roku pavadas man liekas visjēdzīgais no visiem šitajiem:

Šitā te - arī man īsti nepatīk.

Man ar nav bijusi vajadzība, jo nedzīvojam pilsētā un tā,bet es nenosodu jo varu saprast ka kādam var noderēt, tur nav nekā neiecietīga.

Nu nezinu, man neviens nekad nav mēģinājis nekur izrauties. Es pati, maza būdama, arī nekad nekur nerāvos, vienmēr smuki gāju mammai pie rokas. Es domāju, tas no audzināšanas atkarīgs un tas, kā ar bērnu komunicē, kā viņam paskaidro, kā jāuzvedas. Nevis tikai aizrāda un norāda. Bet reāli izskaidro un rāda ar savu piemēru.
Tas ir tāpat kā ir bērni, kas kafejnīcā smuki sēž mammai blakus un prot uzvesties. Un ir tādi, kas joņo kaut kur un bļaustās un krīt gar zemi.