Vēlētos dzirdēt pieredzējušo (nu jau mammu) viedokli. Esam ar draugu jau ilgi attiecībās, vienu brīdi man uznāca vēlme pēc bēbīša, laikam pavasara hormoni, bet tagad draugs sācis runāt, arī abu ģimenes (kas šķiet mazliet jokaini). Man palicis vēl 1,5 g maģistros, ko es plānoju pabeigt un tad domāt par bēbīti, ātrākais tad, kad palicis 0,5 studējot (ieņemt). Kā rāda jūsu pieredze? Labāk paciesties to 1,5 vai viss būtu oki doki arī tagad? Finanses atļauj, drīzāk tas, ka, ja man būtu jāņem akadēmiskais gads, nezinu vai aizietu atpakaļ. Tagad dažreiz grūti apvienot studijas + darbs, kur nu vēl, ja būtu bērns. Kaut visur citur dzirdu, ka dzīve iekārtos pati un ar visu tikšu galā.