29.04.

Čaaau!
Šodien iegādājos savu kāzu kleitu, Ahh, cik viņa skaista un pats labākais ir tas, ka man vislabāk izskatījās tieši tas, ko es ļoti gribēju! (l)
Bet vispār es šodien jūtos nepārāk, ar drauga māsu vakar vīnojām līdz vēlai naktij un agri jau cēlāmies, tāpēc savu ne tik labo pašsajūtu es varu izgulēt tikai tagad, jo visa diena izstaigāta pa saloniem. Bet cik labi, ka priekšā vēl divas brīvdienas.

Wallee forši, ka priecājies par savu kāzu kleitu.. Atceros, savējo nopirku 5. mēnešus pirms kāzām, pēc 2. mēnēšiem, vairs nebiju pārliecināta ka kleita ir īstā.. Kad uzvilku īstajā dienā, šaubu sajūta mani pameta :-D un labi ka tā :-D

Rīdziniece
Nevaru iebraukt ko tu raksti :D :D :D

Labvakar!
Šodien bumbulējamā diena! Laiks arī pretīgs! Nu kad būs saulīte? Telefonā rāda ap kaut kādiem padmistajiem datumiem maijā siltu līdz +18/+22 grādiem.
Gribas līdz vasarai tiesības nolikt. Jūnijā būs 2 nedēļu atvaļinājums.
Laikam vakaru pavadīšu lasot grāmatu. Pēdējā laikā grūti ir koncentrēties uz lasīšanu. Vakar izlasīju kādas 50 lapaspuses, jo sapratu, ka jātrenē koncentrēšanās spējas. Kādreiz lasīšana aizrāva uz vairākām stundām. Žēl, ka nesagādāju vīnu. Gribētos vīna vakaru :-D

Phoenix
Kādu grāmatu lasi?

sveikas!
šodienas lietus lāses logā ir kā mans dvēseles stāvoklis spogulī. pēdējā laikā ir bijis tik emocionāli smagi, vientuļi un grūti. apkārt tik daudz cilvēku, bet atbalstu nezinu, pie kā meklēt. tajā pašā laikā gribas no visiem pazust - pēkšņi un neko nesakot. tikai nav jau kur mukt, un no sevis/savām izjūtām un domām jau nepamuksi.
Wallee, apsveicu ar lielisko pirkumu, liki pasmaidīt. :)

Mana pirmā vienatnes diena iet uz beigām. Visu ko padarīju, nevar teikt, ka galīgi noluņoju :-D
Vispār arī šādas tādas pārdomas par dzīvi raisās... Saprotu, ka darbs laikam ieņem pārāk lielu vietu dzīvē, jo ir tā, ka ikdienā (darbadienās) nekam citam vispār enerģijas nepaliek. Darbs man patīk, bet tas izsūc.
Izlasīju Santā rakstu par īsto dzīvi. Doma tāda, ka mūsdienās "īstā dzīve" jau ir lozungs, patēriņa prece būtībā, uz ko komercija pelna. Bet fakts ir tāds, ka tā īstā dzīve ir nevis aiziet no darba un sākt audzēt aitas (rakstā bija tāds piemērs), bet tā, ko mēs tagad dzīvojam - un tā ir gana laba, īsta un reāla. Visi nevar aiziet no darbiem un sākt dzīvot "īsto dzīvi", kāpjot kalnos, aizbraucot uz Indiju meditēt vai sākot audzēt puķes laukos. Īstā dzīve ir tās darbadienas, rutīna, naudas pelnīšana, īsās brīvdienas, enerģijas sasmelšanās vasarā un tad gara "izdzīvošana" tumšajā sezonā. Šobrīd vairāk nekā jebkad gribas vasaru, kaut parasti mani aukstā sezona tā nenogurdināja.

Šoko

pēdējā laikā ir bijis tik emocionāli smagi, vientuļi un grūti. apkārt tik daudz cilvēku, bet atbalstu nezinu, pie kā meklēt.

Tev jau kā reiz visam bija jābūt čikiniekā, vismaz uz to gāja? :-O

Meitenes, paldies! Es pati jūtos ļoti satraukta un priecīga par savu pirkumu, biju domājusi, ka būs grūtāk. Bet kā jau saka - savu kleitu jūt, es par savu domāju visu laiku, kamēr mēriju vēl citas.
Es esmu pārliecināta, ka par savu nepārdomāšu, jau kopš sāku domāt par kāzām (pirms gada), jau zināju ko tieši gribu. Tagad atikuši 4 mēseši līdz kāzām.
Ar vedējmāti izlēmām, ka kleitu līdz pat kāzām neredzēs neviens cits kā tikai mēs abas, mammas ju nav pārāk priecīgas, bet piecietīs. :-D

nedaa Lasu Mārgaretas Dikinsones grāmatu “Dženijas karš”

Apsveicu Robīte ar uzvaru un Wallee ar tik skaistu pirkumu!
Man mierīgā sestdiena būs pārmaiņas pēc, sāku šodien vilcienā lasīt šo grāmatu, tā paķēra! Nevarēšu šonakt apstāties, kamēr neizlasīšu!

Vispār arī šādas tādas pārdomas par dzīvi raisās... Saprotu, ka darbs laikam ieņem pārāk lielu vietu dzīvē, jo ir tā, ka ikdienā (darbadienās) nekam citam vispār enerģijas nepaliek. Darbs man patīk, bet tas izsūc.
Izlasīju Santā rakstu par īsto dzīvi. Doma tāda, ka mūsdienās "īstā dzīve" jau ir lozungs, patēriņa prece būtībā, uz ko komercija pelna. Bet fakts ir tāds, ka tā īstā dzīve ir nevis aiziet no darba un sākt audzēt aitas (rakstā bija tāds piemērs), bet tā, ko mēs tagad dzīvojam - un tā ir gana laba, īsta un reāla. Visi nevar aiziet no darbiem un sākt dzīvot "īsto dzīvi", kāpjot kalnos, aizbraucot uz Indiju meditēt vai sākot audzēt puķes laukos. Īstā dzīve ir tās darbadienas, rutīna, naudas pelnīšana, īsās brīvdienas, enerģijas sasmelšanās vasarā un tad gara "izdzīvošana" tumšajā sezonā. Šobrīd vairāk nekā jebkad gribas vasaru, kaut parasti mani aukstā sezona tā nenogurdināja.

Jap, tieši tā, dzīve nav pēc 5 minūtēm, rīt vai pēc 1 gada, bet tagad. Un tad laiks iet, iekārtojies savā rutīnā, apaudz ar lietām un atbildībām, bet arī neapmierinātība aug, un vienā brīdī saproti - nē, nauda mani nedara tik laimīgu, cik es tās pelnīšanā ieguldu. Var atnākt arī atziņas, ka dzīve ir tam, nevis, lai vienkārši būtu, bet lai attīstītos/mainītos/augtu. Īstais brīdis, lai izvērtētu prioritātes, kaut vai, ja iespējams, samazināt slodzi, lai dzīvē dotu vietu kaut kā jauna un/vai radoša ienākšanai.