Kad sākas modernās attiecības?

Tas tev jājautā vīriešiem, jo ne jau sievietes bildina vīriešu! ;-) Parasti tomēr notiek otrādi. Personīgi nepazīstu daudz sieviešu, kuras nekad negribētu apprecēties, pārsvarā tie nenopietnie un bremzes ir vīrieši.
No otras puses raugoties, sievietes parasti kaut ko nopietnu domā tad, kad ir sasniegti pamatmērķi karjeras ziņā, jo diemžēl tādu vīriešu, kuri spēj uzturēt sievu no A līdz Z ar visām ekstrām ir ļoooti maz, gados jaunu vīriešu - vēl mazāk. Attiecīgi, sievietei pašai jāstudē un jāmeklē labi atalgots darbs. Nezinu, kā citām, bet man nekad pat prātā nav ienācis tāds mazohisms kā strādāt, vakaros vai neklātienē studēt, apdarīt mājas soli un vēl audzināt bēbi, loģiskāk ir to darīt secīgi. Respektīvi, izstudē un tad domā tālāk. Es maģistra studijas pabeidzu 25 gadu vecumā.
-
Tepat cosmo vīrieši atzīst, ka bez sievietes saņemtā bērnu kopšanas pabalsta finansiāli galā netiktu un ģimeni nepavilktu, tad par ko mēs vispār runājam?

Tā pat diskutējam, kas tad ir attiecības līdz tiem 25 gadiem, kuras šobrīd sākas 14 gados, varbūt pieredzes uzkrāšana

Bez karjeras pie naudas netiksi, un nauda ir viens no galvenajiem mērķiem visiem saprātīgi domājošiem cilvēkiem. Ko var pasākt bez naudas? Nauda vajag it visam- veselībai, izglītībai, skaistumam, ģimenei, ēdienam, mājoklim, sadzīves tēriņiem, izklaidei, ceļojumiem.

Man gan šķiet, ka mūsdienās jau vairs nav tas "o, viņš mani bildināja!'. Parasti jau pāri, ja ne norunā, ka precēsies, tad vismaz to apspriež līdz tādai stadijai, ka bildinājums ir tikai formalitāte. Tā šķiet vispareizāk...

Vai tad karjera un spēja sevi materiāli nodrošināt ir kaut kas tāds, kas neiet kopā ar laulībām? Nevaru iedomāties, ka mans laimes "standarts" būtu kāda vīrieša nauda un panākumi, kas nāk kopā ar gredzenu. Un ilgtermiņā arī neredzu sevi (tikai) kaķa kompānijā. :-D

Man gan šķiet, ka mūsdienās jau vairs nav tas "o, viņš mani bildināja!'. Parasti jau pāri, ja ne norunā, ka precēsies, tad vismaz to apspriež līdz tādai stadijai, ka bildinājums ir tikai formalitāte. Tā šķiet vispareizāk...

Arī piekrītu.

Esmu nerīdziniece, mans draugs - īsts rīdzinieks (pat pēc rakstura)..
Viņa kontā jau ir viena laulība, neizdevusies. Tāpēc man šķiet, ka mani viņš neprecēs nekad.. :-/
Sen atpakaļ runājot par nākotnes plāniem, es viņam teicu - es vēlos apprecēties, bet izvēlies vai tas gribi būt tu vai kāds cits.
Man patiešām gribās sev vīru blakus, pamēģināt - kā tas ir, kad ir tā kleita, kad tev ir blakus otrs uzvārds, utt.
Manas citas lielas pilsētas (tā nav mazpilsēta, ciems) draudzenes jau ir apprecējušās un ar bērniem.
Bet jā, man šobrīd 26.gados ir svarīgi, lai būtu šis pamats zem kājām.

Man ir interesanti, kā jūs domājat - kāpēc precās vīrieši un kāpēc precās sievietes?

Sievietes precas, jo grib balto kleitu, bildes, ballīti, visādus smukus dekorus, ko noskatījušās pinterest. Vīrieši precas, jo sievietes tā grib, kaut gan paši būtu gatavi sarakstīties kaut rīt, jo viņiem tā balle nenozīmē praktiski neko.
Tikai manas domas un tas, ko redzu draugu lokā.

Nedomāju, ka laulībai ir tiešs sakars ar dzīvošanu pilsētā. Mani draugi rīdzinieki daudzi ir precējušies tieši pēdējo 2-3 gadu laikā. Un vai tas, ka cilvēks pastāvīgi dzīvo rīgā, kaut arī dzimtā pilsēta ir cita, viņam neļauj saukties par rīdzinieku? Ja tā, tad jau rīgā maz cilvēku :D

interesanti lasīt viedokļus. pati esmu precēta, rīdziniece. :D apprecējos 26 gados. balli rīkojām, jo draugs gribēja. bildinājums bija pārsteigums - nekas sarunāts. protams, vispār bijām par šo tēmu runājuši un ar saviem skatījumiem dalījušies. apkārt pdraugu un paziņu lokā ir visdažādākie pāri - gan precēti, gan neprecēti (jo puiši vēl nav gatavai vai tamdēļ, ka meitenes vēl nav gatavas). nav agri precējušies pāri, bet tas man liekas diezgan loģiski, jo, man šķiet, ka cilvēkam ir jāpieaug, sevi jāiepazīst, jāredz kā aug un kādā virzienā attīstas otrs, un tad var redzēt vai arī ilgtermiņā būs "pa ceļam". tāpēc, man šķiet, ka ir svarīgi pabeigt studijas, atrast sevi profesionālā jomā, nostabilizēties, piems precēties.
vienlaikus, nekad - NEKAD - nav šķitis, ka man ir jāstudē vai jāstrādā aiz tāda iemesla, ka gan jau vīrs nevarēs mani un manus bērnus pilnībā uzturēt. mans izvēle par labu izglītībai un izaugsmei profesionālā jomā ir saistīta ar vēlmi sevi attīstīt, vēlmi būt pilnvērtīgai, patstāvīgai personai. ar to gan nevēlos teikt, ka vīra uzturēta es justos nepilnvērtīga. nezinu vai izdevās noformulēt saprotami.

Selene, domaju tapat kā tu, līdz satiku pašreizējo draugu.
Mūsu attiecībās tieši es, ja tas būtu nepieciešams, sarakstītos tāpat (bez īpašām ceremonijām), bet draugs teica, ka grib balli :-D

Tas, ko es sabiedrībā redzu -
Sievietēm tas ir būtiski, lai pasargātu sevi materiāli, daudzām sievietēm vīrieši ir turīgāki un pelna vairāk, sievietei svarīgi nepalikt "ar pliku pakaļu" pēc tam, kad 10 gadus cepusi pankūkas un mazgājusi grīdu. Neoficiālās attiecībās ir čakarīgāk to pierādīt.
Kā Selene teica, daudzas grib to ballīti un kleitu.
Es neesmu ne viens, ne otrs variants. :-D Es gribu to tīri simboliski, lai man vismaz ir viens uzvārds ar to cilvēku, ar kuru kopā dzīvojam. Kopdzīve, lai vienam otru iepazītu ir forša unlaba lieta, bet ilgtermiņā tas man tīri emocionāli izskatās pēc kaimiņiem, kas šad tad pārguļ, nu tāds ne šis, ne tas. Plus, redzu, ka daudzi cilvēki no malas mūs īsti neuztver kā pāri. No vienas puses man nav būtiski, ko citi runā, no otras puses, kašķos tas lien ārā, no sērijas "Anna toreiz tajā un tajā pasākumā jau teica, ka es tev drīz apnikšu, ka mēs ilgi kopā nedzīvosim" un tādā stilā. Vismaz manā draugu un paziņu lokā ir tāds priekšstats, ka draugi un draudzenes nāk un iet, vīri un sievas tomēr ir mazliet paliekošāki.
-
Interesanti ir ar vīriešiem, es esmu novērojusi divus iemeslus, bet gan jau tie nav vienīgie. :-D Viens - sieviete ļoti grib to balto kleitu, dažas iziet uz ultimātiem un vīrietim nesāpīgāk ir piekāpties, nekā klausīties īdēšanu un nereti skandālus par tēmu. Otrs iemesls man šķiet pavisam interesants, ko atzina mans draugs - laulības ir iespēja sievieti "pierezervēt", lai cits nenoceļ. Būsim godīgi, draugu-draudzeņu attiecībās, kurās nav kopīgu bērnu un kredītu, tas ir 5 minūšu jautājums - aiziet pie cita džeka, jo viņš ir skaistāks, jaunāks vai ar foršāku mašīnu. Un vīrieši no tā baidās.
-
Smieklīgākais iemesls manuprāt ir vecāku spiediens.

vienlaikus, nekad - NEKAD - nav šķitis, ka man ir jāstudē vai jāstrādā aiz tāda iemesla, ka gan jau vīrs nevarēs mani un manus bērnus pilnībā uzturēt.

Es arī nē, jo vienmēr ir izvēle bērnus neradīt un izmaksas minimizēt, bet atzīsti, ka 12.klases skolniecei ir jāsaprot, ka jāizvēlas tāds studiju virziens, kur var arī nopelnīt, jo, aizverot aiz sevis vidusskolas durvis, turīgs vīrs no gaisa nenokritīs. Te pat nav runa tik daudz par vīra ienākumiem, cik par paša vīrieša esamību vai neesamību. Un ja tas vīrs neuzrodas, tad ko, tētis līdz 30 gadu vecumam pirks zeķubikses?

Man kaazas loti svariga attiecibu dala. Man ir svarigs pats precesanas fakts ne ballitr pec tam. Tik joki tadi, ka abi ex butu gribejusi divdiennieku ar visiem milajiem radiem un draugiem.

Daenerys1 - piekrītu tevis rakstītajam.
:-/ tieši tā arī es domāju.. oficiāla laulība dos man to drošību, ka mani tā vienkārši nenomainīs, jo esmu tikai piegulētāja... (t)
Varbūt vecmodīgi uzskati.
Bet bērni gan man nav prioritāte. Tas man būtu mans vīrs.
Nu ja tāds būs.

Sievietēm tas ir būtiski, lai pasargātu sevi materiāli, daudzām sievietēm vīrieši ir turīgāki un pelna vairāk, sievietei svarīgi nepalikt "ar pliku pakaļu" pēc tam, kad 10 gadus cepusi pankūkas un mazgājusi grīdu.

Šito es īsti nesapratu - vīrietis gadiem viņu uztur un ja abi šķirās, tad skaitās, ka viņa palikusi pliku pakaļu un situāciju glābj kāzas, jo tad viņa var ne tikai gadiem dzīvot uz vīra rēķina, bet šķiroties vēl savākt pusi no tā, ko pati nav nopelnījusi? Hmm, interesanti...

Man ir interesanti, kā jūs domājat - kāpēc precās vīrieši un kāpēc precās sievietes?

man ir interesanti dzirdēt arī, ko tu domā :)
negaidu, ka mans viedoklis būs populārs, bet manuprāt laulība ir viens liels vīrišķīgs lēmums, ko vīrietim ir jāpieņem dzīves laikā. jāpieņem lēmums, ka sieviete, kas ir blakus, tagad būs viņa ģimene un turpmāk visi lēmumi, visi piedzīvojumi, pārdzīvojumi, būs dalīti tieši ar šo cilvēku. un sievietei ir svarīgi, lai viņas vīrietis pieņem šo lēmumu un, lai viņas vēlme būtu abpusēja. (nevis sarunāta, uzspiesta vai izdīkta)
manā draugu lokā kaut kā pēdējā laikā izpaliek lielās kāzu balles, pāri izvēlās aizbēgt uz svešu valsti, pamestu salu vai dziļiem laukiem, lai mierīgi salaulātos un pasaulei par to paziņotu pēcāk. tāpēc šaubos, ka lielā pasaku balle būtu sieviešu vēlme globāli. tas ir kaitinošs bizness.

bet šķiroties vēl savākt pusi no tā, ko pati nav nopelnījusi? Hmm, interesanti...

tā tiešām ir? man likās, ka tā ir šķirto vīru problēma amerikāņu filmās, nevis latvijas realitātē :D

TalisQualis

man ir interesanti dzirdēt arī, ko tu domā :)

Manuprāt normāli ir precēties tad, ja Tu otru cilvēku mīli, vēlies audzināt kopīgus bērnus un novecot kopā. Viss pārējais ir otršķirīgs.

TalisQualis

tā tiešām ir? man likās, ka tā ir šķirto vīru problēma amerikāņu filmās, nevis latvijas realitātē :D

Nuu, es to domu vnk attīstīju uz priekšu. :)