Tikko atnācu mājās, suns no priekiem apčurājās, mani ieraugot. :-D
Runājot par mazajiem - ja godīgi, man nepatīk mazuļi, ne cilvēku, ne dzīvnieku. Es pat kaķus izvēlos pieaugušus, piemēram, tagadējā kaķene bija kompromiss, jo draugs gribēja mazu, es gribēju lielu, 6 mēnešus vecs kaķis bija mūsu kompromiss. Es to pat neprotu izskaidrot, bet jā, man labāk patīk pieauguši īpatņi.
-
Par čurināšanu uzreiz pateicu, ka agri no rīta neiešu, esmu pūce un ilgi guļu. To uzņemas draugs.
-
Draugs gribēja amerikāņu stafordšīras terjeru, šī reiz ir viena no retajām šķirnēm, kas man izteikti nepatīk. Mēs par tīršķirnes suni nevarējām vienoties, mums nesakrita pilnīgi neviena kompromisa šķirne, lielākoties gan tāpēc, ka man vispār reti kura patīk. :-D Jau pirms dažiem mēnešiem sapratām, ka visticamāk tas būs jauktenis. Mums ir franču buldoga jauktenis ar kaut ko nezināmu. Veti gan saka, ka izaugs tīri smuks, varētu būt līdzīgs bokserim.
-
Tomēr vienu lietu suns prot - skriet pakaļ bumbiņai un to atnest. Tikai nesaprot vēl, ka tā jādod rokā.