Bērni un finanses

Par tēriņiem varat darīt tā, ka dara mans tētis šobrīd..
Viņš pieprasa, lai es, piemēram, atdodu viņam "parādu", kas sastāv no tā, ka viņš samaksāja par vienu studiju semestri (pašu pirmo semestri, 425ls tajā augstskolas programmā, kur viņš spieda mani iet), ka pirka man drēbes, kad gāju pamatskolā un, ka maksāja par autobusu, lai aizbrauktu uz skolu, kā arī, par pārtiku, ko pirka, kad biju bērns.
Tāpat arī pieprasa, lai atdodu viņam naudu, cik viņš iztērēja man 9. klases izlaidumam un to naudu, ko viņš iztērēja, lai iznomātu un izrotātu mašīnu manām kāzām (labākais, ka neviens viņam neprasīja to mašīnu, tā bija viņa "labā griba").
Šo visu viņš pieprasa, mani šodien īsziņās apsaucot par gnīdu, mammas mīļākā pameitu, cūku, izmantotāju nepateicīgo. :-(
Ļoti atvainojos.. Gribējās izkratīt sirdi un šī likās tuvākā tēma par bērnu izmaksām.
Es pat iedomāties nespēju, kā es varētu savai meitai kaut eiro atprasīt atpakaļ, ko viņai dodu, kamēr viņa ir bērns un nav patstāvīga..

RainyDay
Kā tas ir iespējams? :-O:-O

Uz 1,5 gadu pabalsts sanāk kaut kur par 20% mazāks kā ikmēneša alga, protams, ka jūtama atšķirība, jo ar bērnu izdevumi tikai pieaug

Tas no cilvēka atkarīgs, zinu piemērus, kur cilvēki pat labas summas iekrājuši:-D

Rainyday, tētis laikam ir par daudz teikts. Žēl, ka žults tā visu sabojā. Turies!

RainyDay, mans "tētis" man 17 gadu vecumā ierosināja pamest mācības un iet kaut kur strādāt, kādā veikalā, jo no manis jau tāpat nekas nesanākšot. Tikai naudu atprasīt atpakaļ viņš nevarēja, jo nekad man ne santīma nebija iedevis. Tomēr viņš uzskatīja, ka pareizi būtu, ja es ietu strādāt un viņu uzturētu. Pēc 4 gadiem viņš nomira salīdzinoši agrāk vecumā - 43 gados. Tas tā, nevēlot nevienam ļaunu, varu pateikt, ka dzīve pati visu saliek pa vietām. Viņš man izvairījās maksāt alimentus, brēca, ka viņam, redz, dēļ alimentu nemaksāšanas pensija būs mazāka. Bet līdz pensijai nenodzīvoja. Šo atgādinu vienas draudzenes bijušajam vīram, kurš bērnam alimentus nemaksā, bet visu laiku man nāk virsū, lai es parunājot ar bijušo, viņš gribot dēlu satikt, lai atrunājot no alimentu piedziņas.

Tas ir briesmīgi cik nekaunīgi spēj būt vecāki, es ne par ko nebrīnos. Tas ir labs piemērs kādiem noteikti NEBŪT vecākiem. Man vispār liekas nepatīkami tie vecāki, vīrietis vai sieviete, kuri neliekas par savu bērnu ne ziņas, ar tādu sirdsapziņu dzīvot, kā?

Njā...foršs tētis. Es tavā vietā liktu mīksto un vienkārši ignorētu čali. Lai aizmirst par savu peso, parazīts tāds!

Man vispār liekas nepatīkami tie vecāki, vīrietis vai sieviete, kuri neliekas par savu bērnu ne ziņas

Labāk lai neliekas ne zinis arī tālāk, nevis uzpeld pieaugušā vecumā un prasa uzturēt. :-D

Vēl var piebilst, labāk, lai neliekas ne zinis no pirmās dienas, nekā ir klātesošs un liek dzīvot bērnam totālā ellē.

es arī mēģinu saprast, kā var sanākt, ka BKA saņem vairāk, nekā strādājot.. es rēķinu visādos kalkulatoros un nu nekādi neviena summa nav tāda kā alga pat!
par tēviem - labāk, lai laikus notinas un pazūd. tādus ignorēt un viss.

pecinjaa
Ja ņem uz gadu, tad sanāk lielāka summa par algu tām kas saņem zem 1000 eur. Var arī saņemt vairāk ņemot uz 1.5 gadiem, bet tad ir jābūt labām prēmijām un piemaksām, nu, protams, ja viņas ir bijušas apliktas ar sociālo nodokli.

paranoid,
paldies, paspēlejos ar dažādu algu apmēriem un, jā, tev taisnība. tām,kurām ienākumi mazāki, sanāk nedaudz lielāks tas pabalsts.
mana alga laikam biški augstākā kategorijā un sanāk mazs mīnuss.

Tas tāpat, manuprāt, ir visai labi. Pusotru gadu saņemt vēl tādu naudiņu, nav ne vainas :-)

jā,
protams, par pabalsta lielumiem Latvijā būtu grēks sūdzēties, ja, protams, viss oficiāli ar nomaksātiem nodokļiem.
mēs pēc kāzām plānojam par ģimenes papildinājumu, tāpēc interesanti jau tagad palasīt kā citām veicas un kāds īsti ir tas valsts atbalsts. :)

Uj... smagi, kad vecāki ir tādi!
Par to "likšanu" strādāt... Man jau liekas, ka nedaudz pārprasta tā doma. Neviens negrasās piespiest strādāt, jo ir attiecīga vecums, bet, ja bērns gribēs un spiedīs uz to, ka mans pienākums ir viņu nodrošināt ar ekstrām - tad, lai pats iet un pelna savām ekstrām. Vai arī, lai laiskojas visu vasaru, bet iztiek bez IPhona vai citām ekstrām. Brīva izvēle. Un es neiebilstu būt ar bērnu un atbalstīt finansiāli arī studiju gados. Jautājums ir tikai - kādam mērķim.

Uj... smagi, kad vecāki ir tādi!

Kadi?(t)
Protams, katrs vecaks savus bernus audzina kaa grib, viens uzskata, ka bernam pietiek ar "iztikas minimumu", cits, kaa es, gribes bernu nodroshinat ar iPhonu, iPadu un veel nez ko, ja vajadzes. Ja pats pateiks, ka grib iet stradat, lai iet, bet es negribetu berniem teikt - ejat pelnat pashi! Varbut tas tadelj, ka mana mamma vienmer meginaja man dot visu, ko es velejos un, lai vai kaa, es neesmu izaugusi par taadu, kura pieradusi, ka viss viegli naak, taa nu galigi nav. :)

Story, mans komentārs bija attiecināts uz RainyDay stāstu...

Man vecāki vienmēr devuši daudz.. un vēl vairāk :) Tagad, kad esmu palikusi materiāli neatkarīga.. ir liels prieks viņus lutināt :) Saviem bērniem arī gribētu dot, cik vien daudz spēju :)
Man liktos jocīgi.. ja pati staigātu ar jaunu iphone, dārgās drēbēs un aksesuāros, bet uz bērnu ekonomētu un rosinātu strādāt, ja viņi vēlas dzīvot tādā komfortā kā es.. Bērna darbs ir izglītoties. Dzīves laikā vēl pagūs strādāt.. strādāt.. un vēlreiz strādāt :D

Es nožēloju, ka man nebija iespēju pastrādāt. Man tas noteikti tikai palīdzētu dzīvē, nevis sabojātu manu dzīvi.