Par somiņām

pirms 8-10 gadiem (attiecīgi gadi 2006-2010), atrast somiņu cenu kategorijā līdz 30 latiem bija zobu sāpes, nu tā, ka kauns valkāt.

Tie ir tieši mani studiju gadi. Es gan atceros, ka tādā cenu kategorijā varēju atrast sev klasiskas somas, kuras man nebija kauns valkāt. Bet, jā, manā skatījumā apģērba cena noteikti nepaaugstina cilvēka vērtība.
Kad studēju, pirku apģērbu tikai atlaižu laikā, lai iztērētu iespējami mazāk, arī tagad, kad manas finansiālās iespējas ir daudz, daudz labākas, nedzīvoju savādāk. Jo man tas itin nemaz nav svarīgi. Un par laimi arī manam vīram nē, tāpēc mēs savas finanses novirzām citās prioritātēs.

Daenerys1, tev tas posms, kad nav bijis tik daudz naudas, ir atstājis baigās sekas. Ne pirmā diskusija, kad naudu, nopirktās lietas liec vienā vērtībā ar cilvēku pašu. Drausmīgi, ka tev tā, bet varbūt paplašini redzesloku, aizbrauc uz patversmēm, uz bērnu namiem aizved kaut ko pa savu lielo naudu, jo dzīvo kaut kādā ilūziju pasaulē, kur sašķobījušies domāšanas pamati. Ja sieviete, kura aizraujas ar fotografēšanu, nopērk sev kameru jaunu, bet ikdienā staigā ar somu pa 30 eiro, kur ielikt maku, ūdens pudeli un lūpeni, un tu par viņu nospried, ka tā nu gan sevi neciena, kā var tā darīt, nekad viņai nebūs naudas. Goda vārds, vienkārši galvu saķert un brīnīties, grūti pat noformulēt domu, lai saprastu, cik tas nav gluži normāli. Tāpat blakus diskusijā, kur iesmej par klasesbiedreņu paziņām vai ko tur bildēs, nu meitene, laužas tik ļoti ārā tas ''nu es gan esmu pārāka, neesmu tāda kā viņas, redz kāda man soma'', ārprāts. Painteresējies par tādām lietām, kā vērtību sistēma, attieksme, prioritātes, emocionālā vienlīdzība, varētu noderēt, lai tiktu pāri tam, kas tik ļoti tevi ir kādreiz aizskāris.

Cilvēks vienkārši izteica savu viedokli. Katram kaut kādā jomā ir kaut kāds citādāks viedoklis, kas kādam liksies dīvains.:-D

Dīvains viedoklis diez vai ir pareizais apzīmējums te. Centos tikai atvērt acis, varbūt kaut ko būtisku saskatīt no malas.

varaviiksne, ne nu tev man par ziedošanu un labdarību kaut ko mācīt :-D :-D :-D
Jā, tāds ir mans viedoklis pašlaik! Cilvēkam ir jācenšas savu dzīves līmeni uzlabot! Es saprotu, ka var būt slimi vecāki vai kredīti, bet ir taču jācenšas savu dzīvi uzlabot ilgtermiņā, vai tā būtu joga, biežāki ceļojumi vai labāka soma. Vai veselāki vecāki. Nevis visu mūžu dzīvot tipiski latviskā stilā "ai, pelnu minimālo, gan jau kaut kā izķepurošos arī tālāk, gan jau būs ok tāpat". Pavērtējiet jūs arī no savas puses, ir taču jābūt kaut kādām ambīcijām attīstīt sevi gan garīgi, gan izglītoties, gan karjeras ziņā, gan attiecību ziņā, gan materiālajā ziņā, gan izskata ziņā. Tipiska cosmo iedoma - ja cilvēkam svarīgs izskats un komforts, tad gan jau viņš stulbs un aprobežots, bet tās, kam somiņa pa 20, visas baigi viedās un izpalīdzīgās.

"ai, pelnu minimālo, gan jau kaut kā izķepurošos arī tālāk, gan jau būs ok tāpat"

Kāpēc tu vienmēr uzreiz tik aprobežoti domā par cilvēku?

Tipiska cosmo iedoma - ja cilvēkam svarīgs izskats un komforts, tad gan jau viņš stulbs , bet tās, kam somiņa pa 20, visas baigi viedās un izpalīdzīgās.

Absurds pēc absurda. :-)

ir taču jābūt kaut kādām ambīcijām attīstīt sevi gan garīgi, gan izglītoties, gan karjeras ziņā, gan attiecību ziņā, gan materiālajā ziņā, gan izskata ziņā.

Godīgi? Man no šīm obligātajām ambīcijām ir tikai puse. Pieņemu, ka nebūtu slikti, ja būtu vairāk, bet neesmu gatava piekrist, ka obligāti JĀbūt.

Atkal jau tā ir tikai un vienīgi Tava interpretācija par to, ka cilvēki, kuriem grūtības ar finansēm, necenšas uzlabot savu dzīves kvalitāti un samierinās ar to

Tāda sajūta, ka tie cilvēki, kas nav tikuši līdz Tavā prātā kkādam iedomātam līmenim, ir bez ambīcijām Tavās acīs, ceru, ka kļūdos.

Nekorekts ir nevis apgalvojums, ka finansiāls nodrošinājums ir nozīmīga postmodernā rietumnieka dzīves sastāvdaļa, bet gan konkrētais somiņas/ somas piemērs. Tāds aksesuāriņš tomēr neiemieso labklājību. Cilvēks var pelnīt algu, kas šaipusē skaitās cienījama, ieguldīt to bibliotēkas izveidē (tikko izdotu grāmatu vidējā cena ir 15, un ir ne mazums lasītāju, kas mēnesī notiesā, minimums, piecas), padzīvojušu vīnu baudīšanā un vai dārga hobija piekopšanā. Var apmeklēt meistarklases pienpasaulē atzītiem profesionāļiem, spēlēt tenisu vai īstenot mērķi katru gadu apmeklēt desmit valstis. Un to visu ar tīņu vidū iecienīta "zīmola" tarbiņu padusē. Soma nav turības rādītājs.

Piena pasaule, hahahā

Īstenībā jūs vienkārši pārprotat domu, kuru es vēlos pateikt - somiņa ir tikai piemērs. Man arī ir mazā clutch somiņa ap 20 eiro, patīk man, NU UN? Runa ir par apzinātu knapināšanos un uzskatīšanu to par normu. Ir normāli pirkt lētas somiņas, MANUPRĀT, nav normāli sev galvā iestādīt, ka redz, par to un to lietu es nekad dzīvē nemaksāšu vairāk kā tik un tik kapeiciņas. Bet, ja visu laiku pērc somas pa 20, bet iepatīkas kāda pa 50? Vairums teiktu - nepirkt! Es teikšu - atrodi veidu, kā nopelnīt tos trūkstošos 30! Neliedz sev to, palutini sevi. Nav svarīgi, vai mēs runājam par somiņām vai majonēzi.

Hanna-zelta vaardi!!!!

Runa ir par apzinātu knapināšanos un uzskatīšanu to par normu.

Knapināties un uzskatīt to par normu, piekritīšu, ir galīgi garām.
.
Bet no otras puses, galīgi nepiekritīšu, tai domai, ka ir tik būtiski spēt nopirkt foršo somiņu cenu kategorijā "nekad mūžā".
.
Kā jau hanna! teica, katram ir savas prioritātes. Somiņa noteikti nav lieta, lai cik smuka, par ko es maksātu "nekad mūžā" ciparu, toties kaut kādu gadžetu vai izglītojošu štruntu bērnam, ja man tas ļoti iepatiktos, es aci nepamirkšķinot par pāris simtiem iegādātos. Tūlīt, tagad un uz vietas. Reāli apzinoties, ka varbūt palietošu pāris reizes un pēc tam kaut kur mētāsies. Piemēra pēc, pēdējoreiz, kad biju grāmatnīcā, nopirku bērnam grāmatas ap 100 eiro vērtībā (smukas, saproties, bija), somiņu pa 100 - "nekad mūžā". Nē nu, ja ļooooooti patiktu, jā, bet man nekad nav bijušas tik kvēlas jūtas pret somiņu, t.i., objektu, kurā es pārnēsāju citus objektus.
.
Par pašu ideju, ka knapināties VISĀ nav forši, piekrītu. Bet reāli ir cilvēki, kam konkrēti somiņas ir dziļi vienaldzīgas. Toties šis cilvēks, varbūt, nevar iedomāties sevi bez kvalitatīvas pārtikas vai laba vīna.

... Abstrahējoties no somiņas, ir cilvēki, kam būs būtiski atļauties sev home made eko majonēzi pa 10 eiro, ir, kas tā vietā labprātāk nopirks kaut ko citu, kas pašam šķiet vērtīgāks.

Patiesībā man vispār vienalga arī tad, ja cilvēkam ir ritīga miskaste uz pleca.. ne mans plecs, ne mana soma. Ja kāda grib staigāt ar MK feiku, tad lai staigā, ja tā viņa jūtas vērtīgāka un skaistāka, nekā ar parastu somiņu.
Skolas laikā ar draudzeni braucām uz Rīgu iepirkties un vienmēr abas pirkām somas parastajos veikalos, un tās nemaksāja dārgāk par 30ls. Ar tām parasti nostaigājām visu mācību gadu! Mums bija savi kritēriji pēc kuriem noteicām vai soma būs izturīga, vai ručkas jau būs nost pēc pirmā mēneša. Atceros tos brīžus, kad viena no mums tādu atrada, bet otrai tak savādāka jāatrod.. nestaigās abas ar vienādām. Jā, ir jāpaskatās līdzi un nevar paķert pirmo, kas iepatīkas (īpaši, ja ir plānā tur likt skolas grāmatas), bet nav arī neiespējamā misija.
Neticu, ka arī tās dārgās somiņas jūs mētājat kur pagadās.. visas taču seko līdzi tam, lai manta kalpotu pēc iespējas ilgāk - dārga vai lēta, nav svarīgi! Tas, ka mana ikdienas somiņa maksā mazāk par 50 euro, nenozīmē, ka es pret viņu izturos kā pret miskasti. Tāpat esmu ieinteresēta, lai viņa pēc iespējas ilgāk izskatītos svaiga un man tā nebūtu jāizmet. Varu nopirkt arī dārgāku somiņu, bet īpaši šobrīd man vispār pēc tādas nav vajadzības!

Daenerys
Tu dzeruma rakstiiji? Kapec tava viedoklis ir tik, nezinu, aprobezots?!
Tad nebus par somam, bet man ir lietas kuran es nekad neteresu konkretu summu. Sauc par knapinasanos, es to saucu par prioritasu izvertesanu. Piemeram, es nekad neteresu vairak ka piechuku par akripstu tusu, nekad. JO esmu izmeginajusi daudz, ari tadas par 50 euro un NEKAD neesmu jutusi atskiribu. No visam man sanak skaists melns tonis, erti klajas jo vienmer perku ar konkretu birstiti, nebirst man neviena. Skropstas man dabigi garas in biezas, uzliecu ar to lorinju, izkrasiju un viss. Un veikala nebus kada manis mekletaja cenu amplitida, es meklesu citur. Pa 6 euro nepirksu. Jaa, man zel iznest naudu tur kur tas nav vajadzigs. Ar manu finansialo situaciju viss ir vairak ka lieliski, tacu es tereju piesledzot pratu un uzskatu to par labu rakstura ipasibu. Viens euro tur par daudz, tris tur, septini tur un sespadsmit te, ta ta nauda nemanot nevajadzigi tiek izskiesta. Lai butu kapeiksipeeja ;)

Nu cik var brukt virsū cilvēkam.. katram sava somiņu filozofija..

Haha laikam pati dzeruma rakstu, tadas kludas:-D nemaku no plansetes drukat un parlasit to palagu ar slinkums

cormeum, Daenerys1 jau būtībā pamatdoma ir pareiza, ir mums te mūžīgās knapināšanās un pieticības cienītāji, kas uzskata to par vienu no pazīmēm, ka tieši viņiem ir tās dziļās dvēseles un nemateriālās vērtību sistēmas, bet nu, viņa drusku brauc otrā grāvī.
.
Katram no mums būs kaut kādas tēriņu pozīcijas, kurās būsim gatavi strādāt virsstundas, lai TO iegūtu, un citas pozīcijas, kur mums derēs jebkurš puslīdz pieņemams variants no lētā gala.
.
Un tās pozīcijas būs ļoti, ļoti atšķirīgas. Varbūt meitene ar lēto somiņu toties grimst dekadencē grāmatu veikalā, kosmētikas bodē, ekoveikalā, pērļotavā vai airbaltic lidojumu lapā.
.
Nu nevaram mēs pēc attieksmes pret KONKRĒTI somiņu cenām spriest par cilvēka vērtību sistēmu kā tādu.