Tie, kas vieni

394

Reģ: 29.01.2017

Sveiki!
Noteikti ir kāda, kurai ir līdzīga vai bijusi līdzīga situācija (varbūt kāds).
Kādi tam ir iemesli - vai vienkārši esat tāds cilvēks, kuram labāk vienam, kurš neizjūt no tā diskomfortu, vai arī cenšaties iepazīties, bet kaut kādu iemeslu dēļ tas neizdodas? :-(
Runāju vairāk par draugiem, pat ne par attiecībām.
Tuvojas svētki, nu Lieldienas varbūt nav tādi svētki, bet tomēr cilvēki izmanto brīvās dienas, lai socializētos, komunicētu, satiktos un atpūstos kopā. Kā sadzīvot ar to, ka tev neviena nav, kas uzraksta, kam uzrakstīt? :-/ Vientulība grauž nost, jūties pamests un nevienam nevajadzīgs, kaut gribētos, lai kāds par tevi atceras, kādam rūp, vismaz paziņas līmenī. Apzinos, ka tajā visā varētu būt arī daļa manas vainas, ka nespēju atvērties cilvēkiem, cenšos rast ko kopīgu, interesēties par otru, sagādāt prieku, lai gan citreiz labu gribot sanāk pilnīgi pretēji, bet varbūt nemāku draudzēties, lai arī kā tas pareizi būtu jādara. :'-(
Labprāt dzirdētu kāda jums pieredze ar to visu.

10.04.2017 09:38 |

TalisQualis

2861

Reģ: 11.10.2014

Apzinos, ka tajā visā varētu būt arī daļa manas vainas

ja tā nav atsevišķa situācija, kad sabojātas attiecības ar vienu vai dažiem draugiem, bet dzīvē kopumā nav izveidojušās draudzīgas attiecības ne ar vienu, tad tā nav daļa, tā ir pilnībā tava vaina. un tas pavisam nav ļauni vai aizskaroši domāts - vienkārši jāuzņemās atbildība uz sevi un par sevi, lai kaut ko mainītu savā dzīvē.
varbūt sāc ar domu kur palikuši skolas/augstskolas draugi? bērnības draugi? māsīcas/brālēni? varbūt ir vērts kādam uzzvanīt, pajautāt kā iet, paprasīt vai nevēlas satikties uz kafiju, ne jau uz svētkiem, bet vispār. un tā pamazām būvēt draudzīgas attiecības.

10.04.2017 09:51 |

varaviiksne

394

Reģ: 29.01.2017

Skolas laikos bija draudzeņu bariņš. Vēlāk atnāca jauniņā un izstūma mani no tā, lai gan pati ļāvos, jo nebija tie labākie laiki, lai būtu spēks ''cīnīties''. Vēlāk ir paziņas, bet es to nesaucu par draudzību. Bija foršs cilvēks pirms gada, bieži netikāmies, jo diezgan aizņemts, bet uzturējām sarunu. Vienā dienā uzrakstīja, ka vispār viņam besī cilvēki, viņam nevienu īstenībā nevajag, es neesmu no viņa jomas, tādēļ nav jēgas turpināt runāt.

10.04.2017 10:03 |

TalisQualis

2861

Reģ: 11.10.2014

sliktie citi :)

10.04.2017 10:13 |

katra

2051

Reģ: 29.01.2009

Lielisks iemesls iesaistīties labdarības aktivitātēs un brīvprātīgajā darbā - ir ļoti daudz organizāciju, kas piedāvā šādas iespējas. Tava vientulība ir sīkums salīdzinājumā ar bērniem bērnu namos, sievietēm ģimenes centros, veciem cilvēkiem pansionātos un patversmēs vai pat suņiem un kaķiem dzīvnieku patversmēs.

10.04.2017 10:18 |

Daenerys1

5884

Reģ: 25.08.2013

Es vienkārši nogurstu no komunikācijas. Jūtos izpumpēta.

10.04.2017 10:24 |

Gizzi

738

Reģ: 06.09.2013

Arī es ātri nogurstu no cilvēkiem,bet tajā pat laikā,man vajag,lai viņi ir,ar ko pa retam var satikties

10.04.2017 10:29 |

varaviiksne

394

Reģ: 29.01.2017

TalisQualis, vai paldies, problem solved!

10.04.2017 10:30 |

varaviiksne

394

Reģ: 29.01.2017

Lielisks iemesls iesaistīties labdarības aktivitātēs un brīvprātīgajā darbā - ir ļoti daudz organizāciju, kas piedāvā šādas iespējas.

Kur var vairāk par to palasīt? :) Neesmu pārāk daudz kaut kā saskārusies ar šīm iespējām.

10.04.2017 10:33 |

Matilde.

3127

Reģ: 02.06.2016

Es gan saprotu, mani uzlādē cilvēki, nē nu vajag laiku arī sev, bet arī pārdzīvoju un šaustu sevi, kad kaut kas negribot aiziet šķērsām. No kurienes esi?

10.04.2017 10:37 |

varaviiksne

394

Reģ: 29.01.2017

Ventspils. :)

10.04.2017 10:52 |

Ladybug

2264

Reģ: 21.01.2013

Lielisks iemesls iesaistīties labdarības aktivitātēs un brīvprātīgajā darbā - ir ļoti daudz organizāciju, kas piedāvā šādas iespējas.

Tā vēlme palīdzēt vientuļajiem bieži vien izplēn, kad jāsāk reāli rīkoties. Kad "labdariem" piedāvā nākt regulāri palasīt priekšā grāmatu vecajiem cilvēkiem, kuri īsti labi neredz, tad parasti visi atsakās. Vieglāk jau ir ziedot naudu un justies labu izdarījušam. :)

10.04.2017 11:02 |

Hirrema

116

Reģ: 11.03.2017

Rumpumpele - vai vari pastāstīt sīkāk? Tā ir kāda Tava organizācija? Es labprāt nāktu un lasītu, palīdzēty, bet tāpat kā tēmas autore īsti nezinu kur un kā var atrast šīs iespējas.

10.04.2017 11:16 |

Ladybug

2264

Reģ: 21.01.2013

Hirrema Nē, tā nav organizācija, esmu dzirdējusi, ko stāsta pansionātu darbinieki, sociālie darbinieki. Es domāju, ka katrā reģionā var painteresēties tuvākajā sociālajā dienestā vai pansionātā, noteikti atradīsies, ko palīdzēt. Paši pansionāti, sociālie darbinieki sev palīgus nemeklē, bet, cik zinu, tieši kvalitatīvi pavadīts laiks ir tas, kas vajadzīgs guļošiem, pusakliem veciem cilvēkiem, tās konču kastītes Ziemassvētkos nekliedē viņu vientulību.

10.04.2017 11:45 |

Teressa

313

Reģ: 26.03.2015

varaviiksne, kā ar ģimeni un radiem? Varbūt Lieldienās vari apciemot vecākus, vai māsas, brāļus? Man šādus svētkus vislabāk patīk pavadīt ar ģimeni, un tad nav vientuļi un skumji.
-
Par jaunu draugu iegūšanu - varbūt ir vērts pievērsties kādam hobijam, jo tā var iepazīties ar daudz foršiem cilvēkiem. Paziņai sākās problēmas ar veselību dēļ sēdoša darba un ārsts ieteica vairāk sportot. Ar vienu sporta veidu viņa aizrāvās, un nu jau tas ir kļuvis par nopietnu hobiju. Caur šo viņa ir ieguvusi ne tikai paziņas, bet arī draugus, ar ko tiekās arī brīvdienas, un ir par devusies kopīgos ceļojumos.

10.04.2017 11:56 |

varaviiksne

394

Reģ: 29.01.2017

Teressa, tāda doma ir, neatteiks jau. Vienīgi ikdienā, gribas kādu savu cilvēku, kaut vai ko apsveikt dzimšanas dienās un vārda dienās, iziet kaut kur, parunāt par to, ar ko gluži ar radiem nepļāpāsi. Varbūt vienkārši ir tādi cilvēki, kā es, kam tas nepadodas, kas nespēj sevi mainīt, vai mainoties ikreiz aizšauj garām, kam nav lemts tas. Kā vienkārši sadzīvot ar to, ka esi viens? Kā nepiebeidzot sevi, normāli funkcionēt?

10.04.2017 14:25 |

xanax

3897

Reģ: 01.01.2017

Kā sadzīvot ar to, ka tev neviena nav, kas uzraksta, kam uzrakstīt?

Kaut mazliet, bet tomēr man ir līdzīga situācija. Man nav daudz draugu un paziņu, bet es no tā nestresoju, man tas pat patīk. Bet tev šāds stāvoklis uzdzen stresu, negatīvās emocijas un to obligāti vajag mainīt. Nav draugu, tad atrodi jaunus, vari pameklēt tepat Cosmo, te daudz sakarīgu cilvēku apgrozās.;-)

10.04.2017 16:49 |

Teressa

313

Reģ: 26.03.2015

Kā vienkārši sadzīvot ar to, ka esi viens? Kā nepiebeidzot sevi, normāli funkcionēt?

Es laikam censtos pēc iespējas vairāk dažādot savu ikdienu - pēc darba ietu uz sporta nodarbībām, pieteiktos valodu kursos (nu vai citos kursos, kas interesē), varbūt pat iegūtu papildus augstāko izglītību. Un vēl kā variants būtu paņemt mājdzīvnieku - vienmēr būs kāds ko samīļot un kāds kas gaida mājās :-)
-
Bet varbūt tomēr nevajag samierināties ar būšanu vienai un mēģināt atrast draugus. Vai darbā nav kādi kolēģi, ar ko izveidojušās draudzīgākas attiecības, un var piedāvāt kopā kaut kur aiziet pēc darba un tā pamazām iedraudzēties? Vai skolas/studiju biedri? Ja nē, tad varbūt tiešām var padomāt par kādu jaunu hobiju, kursiem ;-)

10.04.2017 17:03 |

varaviiksne

394

Reģ: 29.01.2017

vari pameklēt tepat Cosmo, te daudz sakarīgu cilvēku apgrozās

xanax, pēc šādas drausmīgas diskusijas diez vai sanāks. Jāiet meklēt draugs kaut kur ārā. :D
Teressa, paldies par uzmundrinājumu, kad tā iesaka iespējas, ka ir kāda cerība. :)
Man interesē biznesa projektiņi, kā start up, labprāt iesaistītos kādā komandā un attīstītu ko tādu, bet nav izpratnes par to, kā tas notiek. Varbūt kāds zina, kur iegūt labu informāciju par to, kur meklēt domubiedrus, kolēģus, var padot ziņu.

10.04.2017 17:52 |