Garīgās prakses - pieredze

paulalala
Tas bija paaavisam mazs un nekaitīgs jociņš. :D
Arī zeķes adīt proti? Visu cieņu. :)

Nezinu, nekas tāds īpašs par ko jokot neredzēju :)
Vai es sevi par ekspertu vai kā apdāvinātu pasniedzu? liekas, ka nē.
Ne ar ko īpašu neizceļos. Tā man liekas ir norma 21.gs., ka parasts ikdienas cilvēks saprot, ka nav tikai kaula, miesa vai implanti.

Es gan neatbalstu bērnu iesaistīšanu šajās jomās. Kamēr psihe nav nostabilizējusies un personība nobriedusi.
Es pati jau sen interesējos (un praktizēju) par jogu, vēdisko astroloğiju un citām ezotēriskām tēmām.

Es laikam galīgi neesmu garīgs cilvēks (un pēc autores domām, arī normāls ne :-D ), bet nu nevaru aptvert un saprast visas šīs "garīgās prakses". Joga man ir kā limfas kustināšanas veids nevis iespēja savienoties ar visumu. Taču, šķiet jauki, ka cilvēki kaut kam tic un viņiem tas palīdz, kā saka cem bi ditja ne tesilosj, lis bi ne plakalo.

Katrs lai tic kam grib - piemēram, tu tici, ka tas kustina limfu un tev tas palīdz. lieliski.
Ir izteikti materiālisti savā dzīves izpratnē, nesaku, ka tie nebūtu normāli. Bet tagad vairs nav retums, ka cilvēki savos uzskatos vairs nav tikai izteikti materiālisti. Cits domas virziens vairāk nav nekas īpašs, tas ir ikdienā sastopams. Pati neuzskatu, ka esmu izteikti garīgi orientēts cilvēks.
Un tas ir tikai apsveicami, ka katrs atrod tajā visā kaut ko savu.

adresēts Salomē nevis "tu" :D