Pote, par/pret

Paziņas dzīvo laukos, blakus mežs, daudz mājdzīvnieki ir - ārste ieteica, lai obligāti veic.
Pilsētā? NU es nezinu. Varbūt bērnu labāk vajag potēt.
Man gan pašai nav bērnu.:-D

Tā kā gandrīz visu mūžu dzīvoju laukos, tad tiku potēta pret encifalītu jau no mazotnes un ērces pa visu mūžu man ir bijušas noteikti tuvu 100... Skaidri zinu, ka tad, kad būs mazais, šo mēs noteikti potēsim.

Un kuras potes tad tu izdomāji, ka tev nevajag?

Syflorix poti nepotējām, gripas poti arī..

Mēs taisīsim mazajai ērču poti. Viņa vasarā daudz dzīvosies laukos, kur abām omēm ir suņi, kuri nāk arī istabā, apkārt mājai liels dārzs un pļava. Nav iespējams izvairīties no ērcēm.

Par, labāk nodrošināties, nekā pēc tam, ja nu kas (ptfu ptfu ptfu), teikt, nu kāpēc tomēr nesapotēju???

Es jau arī vairāk uz "par" pusi. Gribēju tikai vairāk pavākt info no citām māmiņām :) Vienkārši dzirdēju, ka šobrīd varbūt nevajag potēt, jo kopā ar obligātajām potēm mazajam organismam būs liela slodze un vēl to, ka, ja ērce piesūcas 2 nedēļu laikā pēc potes, tas ir bīstamāk nekā, ja potes nebūtu. Cik taisnība, to gribēju uzzināt :)

Esmu par potēšanu.

Manuprāt, atkarīgs no tā, kā dzīvojat. Es kā pilsētas vidū dzīvojošs cilvēks laikam nepotētu. Ja ir lauki, meži, utt tuvumā, labāk sapotētu.

uniqueღ
Ar encefalīta poti var pagaidīt, lai tiešām nav jēga visas reizē. Tuvāko nedēļu laika tak nelaidīsi pa zāli rāpot...

uniqueღ, mazajam jau pēc gada vairs tās potes praktiski nav. Laikam sanāk tās pēdējās 12-15 mēnešu vecumā. Varbūt var izdarīt tā, ka ērču pote kkur pa vidu tam. Līdz aprīlim jau droši vien vēl ļoti par ērcēm nav jāsatraucas. 2ned šādā laikā var pievaktēt uzmanīgāk bēbuķi no tiem kukaiņiem :)

Esmu par potēšanos. Tagad, 26 gadu vecumā, pirmoreiz sāku potēties pret ērču encefalītu. :-D Pēc gadījuma pagājušajā rudenī, kad es Rīgas centrā, mierīgi sēžot parkā uz soliņa dabūju ērci un ar ekstrām (Laima boreliozi). Tā ka ērci var dabūt arī pilsētas centrā.

Gribējām vienkārši līdz vasarai sapotēt, bet tad ir problēma atkal, ka visas potes sanāks ar mazu atstatumu..dzīvojam pie jūras, mežs arī nav tālu, tāpēc jāpiesargās.

Esmu par potēšanu.

Nuuu.... es visu bērnību pa laukiem, krūmiem un pļavām nodzīvoju un ne reizi ērci nenoķēru. Pagājušajā gagā gan noķēru - pilsētā! Gāju cauri mežam ar suni, aizbraucu mājās, tikai tad piefiksēju, ka viena "draudzene" nezinu kādā veidā, bet aizlīdusi aiz džempera un turpat arī piesūkusies.. un balstoties uz šo, es laikam tomēr esmu par potēm.

Nuuu.... es visu bērnību pa laukiem, krūmiem un pļavām nodzīvoju un ne reizi ērci nenoķēru. Pagājušajā gagā gan noķēru - pilsētā!

Identiska situācija. :-D
Mēnesi iepriekš biju laivu braucienā, gulēju teltī, bridu pa krūmiem, viss OK. Aizgāju vakarā uz parku - dabūju apakšīrnieku.

Dae, es tieši izlasīju tavu stāstu, kad jau nokomentēju un nodomāju, cik ironiski, ne? Es tiešām visu bērnību esmu nodzīvojusi pa krūmiem/kokiem ("štābiņiem"), vēl īstos laukos.. arī pieaugušā vecumā gan dārzu pļauju, gan suņiem pakaļ citreiz jālien sazin kur... nekā. Tad izeju pastaigāt pa šmerli un kabēm - ērčuks! :-D Man pag. gad bija tāda trauma... suns aizskrēja no majas teritorijas un ieskrēja tā kā laukā ar nezālēm kaut kādām apmēram manā garumā (~1.60-1.70). Lauks liels, neko neredzēju jau, jo vēls vakars un pustumšs bija... 5 stundas vēlāk beidzot suni atradu, ielīdusi brikšņos kaut kādos, pārbijusies. Nolasīju 20+ ērces. Citas bija pa 2-3 gab sasūkušas 1 koduma vietā. Fujjjj, ščebina joprojām!!!!! Bet man suņabērns maziņš, tieviņš... :'-(:'-(:'-( Nu labi, tas tāds, saturday night story :-D

Nu es bērnību pavadīju konkrētos Latgales laukos, basām kājām pa mežu katru dienu, pa nepļautu zāli. Šmerlis vēl tā, es savu ērci ieguvu Grīziņkalna parkā. Un es pa zālē nesēdos. Zolīdi uz soliņa.
Vvsakot, vakcinējiet bērnus! Pirms nedēļas biju pie infektologa, man teica tā - priecājieties, ka jums bija Laima borelioze, tā vismaz ir ārstējama, encefalīts ir neārstējams. Pazīstams vīrietis jau 5+ gadus jūt sekas no encefalīta.

Es esmu par potēšanu, pavisam noteikti. Dzīvojam arī blakus mežam un pagājušajā vasarā regulāri mūsu suņabērnam tika ērces.

Noteikti par potēšanu pret ērču encefalītu. Vienīgi potēšanas kalendārs 12-15mēnešiem traki pārblīvēts, īsti nav kad to ērču poti loģiski ielikt. Varbūt vari parunāt ar bērnu ārstu par šo, speciālistam būs savs viedoklis.
Dzīvojam pie meža, burtiski mežā, attiecīgi bērns potēts no ~2 gadu vecuma, jau ērču aktivitātes sezonā, to laiku līdz otrajai potei (28 d) ļoti sargājām (ir iespējama arī paātrinātā vakcinācijas shēma, kad otrā pote ir pēc 14 vai 7 dienām, trešā attiecīgi pēc 300d). Līdz šim neviena nav piesūkusies, rāpojošas gan ir atrastas.