Otrdienas tusins 14.03.2017.

Čau!
Ar galvu darbos, tagad biš atelpa. Un jā, mums te arī iet traki vaļā, visiem termiņi ir ASAP, ASAP :-D

Cau!:)
Seezhu darbaa sapuceejusies sev par prieku, skatos juutubaa Astudio konci un nevaru saprast, kur var buut taaada pievilciiba, kaa vinu solistei!!)
Shodien plaanaa beidzot uz superiigu izstaadi Arsenaala!

Sāku atkal palikt par galīgi ne-kulturālu personu. Tā gribās iet uz visām izstādēm, pasākumiem! Ar gribēšanu laikam vien nepietiek. Damn! :-D

Vakar mana dzīve bišk sabruka...ja kādai ir padomi kā sadzīvot ar nodevību, esmu gatava uzklausīt, jo pagaidām man gribas vienkārši nošauties :D

čau rudās!:-D
uzminiet kam pa nakti istabā bija 10 grādi? :D un jeeiii, gāzes katls salūzis to lūzeru dēļ, kuri atslēdza apkuri:-D:-D varbūt šodien salabos, a varbūt nē :D

Peekaboo1, iedomājies vienkārši ka ir arī vel sūdīgākas problēmas dzīvē par nodevību, dziļi ieelpo un skaties tikai uz priekšu neatskatoties.

kā sadzīvot ar nodevību

Kā tad šo var dabūt gatavu?

Peekaboo1, artkarībā kāda nodevība.

Peekaboo1, laiks ir vislabākās zāles. Un jā, ir cilvēki, kuriem ir daudz lielākas problēmas par Tavējām.
.
Un vēl.. atceries, ka Zeme ir apaļa. :-)

Sveikas, dāmas!
Sēžu darbā neizgulējusies, līdz melnai naktij grāmatu lasīju :-D
Meralle, veseļojies! Un galvenais atpūties labi, ja jau šodien nekur nevajag.
Man ir ko teikt!, es varu tikai apskaust Tavu attieksmi par šo visu! :-D Man 15-16 grādos jau gribas raudāt un nekad nelīst no segas laukā. Ja man būtu 10 grādi istabā, es laikam nosistu tos kaimiņus.

Peekaboo1
piedzīvots. sadzīvot nevajag (pasarg, Dievs!) jāizslimo tas posms, jāiemācās reizēm uzticēties no jauna. Būs labi! :-)

Labrīt!
Vakardienas vakars un nakts bija murgaini. Slikti gulēju, jo galvā tikai viena doma vien- tas ko pateica ārste ir neiepriecinošs. Man atklāja endometriozi 4 stadijā, kas nozīmējot tikai 10% iespējamību ka palikšu stāvoklī. Šorīt biju uz asins analīzēm, nodevu uz hormoniem. (Vakar ārste noteica) , rītdien atbilde. Bail..
Šodien zvanīšu gimenes ārstei, pierakstīšos, lai dod tālākus ārstēšanās norādījumus un dod lapu, lai varu iesniegt valsts rindā uz operāciju. Daktere teica, ka vajagot pēc iespējas ātrāk, es protams iešu un darīšu. Ar veselību nejoko. Atceroties vakardien ārstes teiktos vārdus uznāk raudiens. Meitenes, man uz darbu jābrauc, kā lai savācās? Acis sarkanas noraudātas. Saprotu ka raudāšana nelīdz, bet tas ir emocionāls trieciens man. :'-(
Pēc operācijas esot uzreiz jāstrādā pie bērniña, 4-6mēn. Ja nesanāk to mēnešu laikā, tad neesot jēgas cīnīties. :'-(

Mocheato
pai pai. Atliek tikai vēlēt lielu, lielu spēku šajā cīņā.

Vienmēr ir jēga cīnīties! Tagad ir tik daudz iespēju, cīnies, ticu, ka jums viss izdosies!
Man arī pēc šī posta tā skumji palika, es domāšu labas domas...

.. un tad jāmeklē citi risinājumi, jo endometrioze stipri ietekmē auglību. Pretīga sieviešu zaraza, ar ko esot cīnīties praktiski neiespējami, kā ar vējdzirnavām. Jo arī pēc operācijas, ja nesanāk tikt pie mazā, endometriozes cistas (vai kas tml) atgiežoties un viss sākas no jauna.

Mans prāts laikam nekad nepieñems to netaisnību par mātėm alkaholikem- narkomānēm. Kurãm bērni dzimst

Mocheato, turies! Es arī vakar uzzināju ļoti nomācošu ziņu, tas gan nav ar mani, bet ar ļoti ļoti tuvu cilvēku. Iedomājoties to sliktāko variantu, jau tagad esmu iekšēji nomākta, nāk virsū bēdu viļņi. Nu neko, vienkārši jāceļas un jādara, citi varianti nav, aizmukt nevienam no tām problēmām neizdosies. (t)

Mocheato
oj,,"kāpēc citām ir, bet man nē" ir TIK pazīstamas sajūtas. Bet tās norimst agri vai vēlu. pašlaik man draudzene iet cauri šim bezcerības posmam un regulāri man jautā "par ko man tas?" man atbildes nav, varu tikai viņai klusām just līdzi (un skumt par sevi un pārējām sievietēm, kam ceļš pie bērniem ir smags). :-(

Profesore, domā man negribas raudāt, bet padarīt es tāpat neko nevaru, gāzes katlu pati nevaru nomainīt:-D
un kaimiņus es arī esmu gatava nosist, bet tā kā viņi ir 6 stāvā un tur ir 5 dzīvokļi, tad es nezinu nemaz kurus nosist:-D

Labrīt.
Izdomāju nomest pāris kg, vakar nomocījos ar kaloriju skaitīšanu, lielāko dienas daļu jutos izsalkusi, lai gan tāpat dienas laikā uzņēmu 2150 kcal. Ikdienā kalorijas neskaitu, bet dažas reizes, kad esmu mēģinājusi skaitīt, man cipars ir sanācis ap 3000, nav brīnums, ka ar 2150 jutos izsalkusi :-D Btw, resna galīgi neesmu :-D
Šodien plānā aizbraukt uz dzimto pilsētu apsveikt radinieci, vakarpusē pastrādāt, kā arī censties pabeigt grāmatu, ko lasu un ideālā gadījumā vēl iziet pavasarīgā pastaigā.