Nav tādu tekstu/ filmu vai izrāžu, kas katram latvietim katrā ziņā jāiepazīst un, vēl jo vairāk, jāiemīl.
.
No Raiņa sākumam iesaku Uguni un nakti, saldajā ēdienā novērtējot Kairiša veikumu Nacionālajā teātrī. Sajūsmināsies vai kurnēsi, bet, domāju, pavisam vienaldzīga nepaliksi.
.
Pamēģini Jaunsudrabiņa Jaunsaimnieku un velnu. Stāsts par nešpetnu mīlestību, burvestībām un latviešu senās dzīvesziņas (un neziņas) atblāzmām pagājušā gadsimta sākuma saimnieku ikdienā.
.
Vajag atbrīvoties no priekšstata, ka latvieši rakstījuši vien par ganu gaitām un rūgto apspiestību. Palasi Čaka urbānās vārsmas, palūko Padega gleznojumus, izlasi brīnišķīgos Anšlava Eglīša Līgavu medniekus - 30gadu jaunbagātnieku un iepakaļ palikošo spožuma un posta apraksts ar fantastiskiem portretējumiem un virtuoziem sižeta pavērsieniem - šis ir viens no maniem iecienītākajiem gadsimta pirmās puses literatūras piemēriem.
.
Ādamsona Smalkās kaites - humoram, Belševicas tikko kā izdotā proza - smeldzei, Elsberga dzeja -pirmsatmodas pēdējās paaudzes balss nepastarpinātai izzināšanai. Viņa dzeja iedzīvināta arī Pērkona dziesmās.
.
Jaunākā literatūra: Ābeles proza, Vērdiņa dzeja, Janas Egles stāsti, Riharda Bargā nerātnās izdarībiņas. Man šķiet vērtīgi iepazīt kultūru tās daudzveidībā - nevis tikai daiļo vai tikai provokatīvo, bet abus, un visu.
.
No filmām manas favorītes ir Elpojiet dziļi!, Pie bagātās kundzes, Ezera sonāte, Likteņdzirnas, starp pēdējā desmitgadē radītajām - Kolka Cool, Akmeņi manās kabatās, Es esmu šeit.
.
Paskaties Jaunā Rīgas teātra repertuāru, tur biļetes jāpērk laicīgi, šosezon vari pagūt apmeklēt kaut ko, kas uzrunā. Forši ir arī neatkarīgie, mazie teātri - ĢIT, Dirty Deal Teatro. Daile ir sevi devalvējusi, toties Nacionālajā gadās pa pērlei.
.
Un, dieva (drīzāk gan sevis) dēļ - nemeklē kaut kādus panaivus pastalnieku piemērus un uzspēlētu patriotismu, kuru mums diemžēl visai plaši piedāvā masu pasākums, ieskaitot valsts simtgadē plānotos, bet lūkojies pēc tā, kas pašai varētu šķist interesants.